izrīkotājs
izrīkotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izrīkotājs | izrīkotāji |
| Ģen. | izrīkotāja | izrīkotāju |
| Dat. | izrīkotājam | izrīkotājiem |
| Akuz. | izrīkotāju | izrīkotājus |
| Lok. | izrīkotājā | izrīkotājos |
izrīkotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izrīkotāja | izrīkotājas |
| Ģen. | izrīkotājas | izrīkotāju |
| Dat. | izrīkotājai | izrīkotājām |
| Akuz. | izrīkotāju | izrīkotājas |
| Lok. | izrīkotājā | izrīkotājās |
Cilvēks, kas (ko) rīko, kārto, vada.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tai pašā valodā runā izrīkotāji un klausītāji, augstie un zemie.
- Komandieris, izrīkotājs, tavs vislabākais dzīves scenārijs ir būt vadītājam vai skolotājam.
- Ceram, ka pūliņi, ko šāds izrīkojums prasa, apmierinās tikpat klausītājus, kā arī izrīkotājus.
- Pārnācis mājā, tas saraksta par izrādi jo bargu kritiku kādam laikrakstam, nemaz neievērodams izrīkotāju labo gribu un nelabos apstākļus.
- Jauniešus pie parlamenta ēkas pa skaļruni uzrunā kreiso spēku apvienības " Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ( PCTVL) deputāts Buzajevs, kurš uzņēmies sanākušo protestētāju izrīkotāja lomu.