Paplašinātā meklēšana
Meklējam izrīkot.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (22):
- izgādināt Atgādināt, izrīkot
- izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
- karčaunieks cilvēks, kas mēdz citus izrīkot
- laidināt Iegrozīt, iekārtot, sarīkot, izrīkot
- izjoksīties ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
- izgaņģēt Izkārtot, izrīkot
- izkamiderēt Izkomandēt, izrīkot
- izkandžierēt Izkomandēt, izrīkot
- izkanģerēt Izkomandēt, izrīkot
- izkamandavāt Izkomandēt; izrīkot
- izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai
- muisterēt nevajadzīgi izrīkot, sūtīt šurp un turp
- mulka pēc islāma tiesībām brīvs īpašums, īpaši privāts zemes īpašums, ar ko īpašniekam tiesības brīvi izrīkoties
- pieriedīt Pierīkot (2), izrīkot, likt darīt
- izkārtot Sadalīt (cilvēkus) pa noteiktiem darbiem; izrīkot (darbā, parasti noteiktā kārtībā)
- tutuļāt Sagatavot, izrīkot
- izvīkšt Sarīkot, izrīkot
- izrēdīt Sasaukt, likt atnākt, izrīkot, skubināt
- izskubināt Skubinot izrīkot, izkārtot
- mīt uz papēžiem stingri uzraudzīt, uzmanīt kādu, izrīkot
- izšeptēties Veikli izrīkoties, ko tirgojot, pārdodot, kārtojot u. tml.; iztirgoties
izrīkot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV