Paplašinātā meklēšana
Meklējam izrīkot.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (22):
- izgādināt Atgādināt, izrīkot.
- izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- karčaunieks Cilvēks, kas mēdz citus izrīkot.
- laidināt Iegrozīt, iekārtot, sarīkot, izrīkot.
- izjoksīties Ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- izgaņģēt Izkārtot, izrīkot.
- izkamiderēt Izkomandēt, izrīkot.
- izkandžierēt Izkomandēt, izrīkot.
- izkanģerēt Izkomandēt, izrīkot.
- izkamandavāt Izkomandēt; izrīkot.
- izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties.
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
- muisterēt nevajadzīgi izrīkot, sūtīt šurp un turp.
- mulka Pēc islāma tiesībām brīvs īpašums, īpaši privāts zemes īpašums, ar ko īpašniekam tiesības brīvi izrīkoties.
- pieriedīt Pierīkot (2), izrīkot, likt darīt.
- izkārtot Sadalīt (cilvēkus) pa noteiktiem darbiem; izrīkot (darbā, parasti noteiktā kārtībā).
- tutuļāt Sagatavot, izrīkot.
- izvīkšt Sarīkot, izrīkot.
- izrēdīt Sasaukt, likt atnākt, izrīkot, skubināt.
- izskubināt Skubinot izrīkot, izkārtot.
- mīt uz papēžiem stingri uzraudzīt, uzmanīt kādu, izrīkot.
- izšeptēties Veikli izrīkoties, ko tirgojot, pārdodot, kārtojot u. tml.; iztirgoties.
izrīkot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV