atraidīt
atraidīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atraidu | atraidām | atraidīju | atraidījām | atraidīšu | atraidīsim |
| 2. pers. | atraidi | atraidāt | atraidīji | atraidījāt | atraidīsi | atraidīsiet, atraidīsit |
| 3. pers. | atraida | atraidīja | atraidīs | |||
Pavēles izteiksme: atraidi (vsk. 2. pers.), atraidiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atraidot (tag.), atraidīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atraidītu
Vajadzības izteiksme: jāatraida
1.Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā); negatīvi atbildot, likt, lai iet prom.
1.1.Nepieņemt, neizmantot (piemēram, dāvanu, pakalpojumu); noraidīt (lūgumu).
2.lieto: reti Likt, pavēlēt, lai atnāk, ierodas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens no daudzajiem sodiem bija arī pienākums vīrietim noskūpstīt atraidīto daiļavu.
- Neesi pārsteigta, ja uzrunātā persona visu noliedz vai atraida tevi.
- Raksturot to no atraidīta, ignorēta, bet nesalauzta mākslinieka pozīcijām.
- Koncertmeistars Arnolds Rouzs ( " Arnold Rose") viņu atraidīja.
- Ja tā ir netikla, viņš pareizi darīja, to atraidot.