atraidījums
atraidījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atraidījums | atraidījumi |
| Ģen. | atraidījuma | atraidījumu |
| Dat. | atraidījumam | atraidījumiem |
| Akuz. | atraidījumu | atraidījumus |
| Lok. | atraidījumā | atraidījumos |
Paveikta darbība, rezultāts → atraidīt1; noraidījums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču tas bija pēdējais piliens sāpošajai sirdij pēc puiša atraidījuma.
- Visticamāk – atriebsies, jo atraidījums ir pazemojums," saka Rudzītis.
- Pēc kārtējā atraidījuma Lauma nekavējoties pieņēma lēmumu dēlu vairs nebarot ar krūti.
- Šāda mentalitāte kādā brīdī noved pie kropļojošām bailēm no atraidījuma.
- Pieaugušo attiecībās ir līdzīgi: nav viegli, bet jāspēj pieņemt atraidījumu.