viss
viss vīriešu dzimtes noteiktais vietniekvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | viss | visi |
Ģen. | visa | visu |
Dat. | visam | visiem |
Akuz. | visu | visus |
Lok. | visā | visos |
visa sieviešu dzimtes noteiktais vietniekvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | visa | visas |
Ģen. | visas | visu |
Dat. | visai | visām |
Akuz. | visu | visas |
Lok. | visā | visās |
1.īpašības vārda nozīmē; formā: vienskaitlis Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
1.1.formā: daudzskaitlis Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
1.2.Norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām.
Stabili vārdu savienojumiAizmigt mūžīgā miegā; aizmigt mūža miegā.
- Aizmigt mūžīgā miegā; aizmigt mūža miegā; aizmigt uz mūžu; aizmigt uz visiem laikiem poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — nomirt
- Visu laiku; vislaik; visulaik kolokācija — nepārtraukti
2.īpašības vārda nozīmē; formā: daudzskaitlis Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu; bez izņēmuma.
Stabili vārdu savienojumiReizi par visām reizēm; reiz par visām reizēm.
- Reizi par visām reizēm; reiz par visām reizēm idioma — beidzot; galīgi
- Visas malas kolokācija — daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā)
- Visās varavīksnes krāsās — ļoti krāsains; daudzkrāsains
2.1.kopā ar: skaitļa vārds Norāda skaita pilnu apmēru.
3.īpašības vārda nozīmē Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.
Stabili vārdu savienojumiNo visa spēka; visiem spēkiem.
- No visa spēka; visiem spēkiem kolokācija — cik vien spēka (ko darīt, veikt)
- No visas tiesas (arī par visu tiesu) kolokācija — patiesi, īsti
- Visā spēkā — 1. Cik vien spēka (ko darīt, veikt)2. Tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe
3.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "ar visu" vai vārdu savienojums "pa visu" Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
3.2.kopā ar: lietvārds, lokatīvs Tā, ka pilnībā izpaužas pazīme, darbība, stāvoklis, norise.
Stabili vārdu savienojumiIzslieties pilnā augumā; izslieties visā augumā.
- Izslieties pilnā augumā; izslieties visā augumā kolokācija — pilnīgi izslieties
- Visā (savā) godībā — izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga
- Visā kailumā — pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti
- Visā pilnībā kolokācija — tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgi
- Visā visumā kolokācija — kopumā, vispār
4.lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, vienskaitlis Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
Stabili vārdu savienojumi(Un) viss. Būt gatavam uz visu.
- (Un) viss — saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas
- Būt gatavam uz visu; būt sagatavotam uz visu; sagatavoties uz visu kolokācija — samierināties ar visu, kas gaidāms, arī ar sliktāko
- Tas viss; viss tas kolokācija — norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts
- Visam beigas — saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas
- Viss (vienā) čupā sarunvaloda — viss kopā, juku jukām
- Viss kas kolokācija — liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību; vienalga, kas; viss iespējamais
- Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā — saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti
- Viss spīd (arī mirdz) un laistās — saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu
- Viss vienos caurumos kolokācija — ļoti izplīsis, izdilis
- Viss viens (arī viss vienalga) kolokācija — saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes
4.1.Norāda uz iepriekšējo vai turpmāk paužamo uzskaitījumu.
4.2.Norāda uz (kā) īpašu nozīmību.
5.lietvārda nozīmē; formā: daudzskaitlis Norāda uz minēto, iedomājamo personu kopumu.
Stabili vārdu savienojumiVisi bez izņēmuma. Visu vārdā.
- Visi bez izņēmuma kolokācija — pilnīgi visi
- Visu vārdā kolokācija — pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli
6.kopā ar: īpašības vārds, noteiktā galotne Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
Stabili vārdu savienojumiAcis skrien uz visām pusēm; acis šaudās uz visām pusēm. Ar pilnām tiesībām; ar pilnīgām tiesībām.
- Acis skrien uz visām pusēm; acis šaudās uz visām pusēm frazēma — saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu
- Ar pilnām tiesībām; ar pilnīgām tiesībām; ar visām tiesībām kolokācija — pilnīgi pamatoti, likumīgi
- Ar visām četrām; uz visām četrām kolokācija — ar (uz) rokām un kājām; ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem)
- Ar visu krūti; ar pilnu krūti idioma — enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi
- Atdot sevi visu idioma — ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību
- Atdot visu līdz pēdējam frazēma — atdot (kādam) pilnīgi visu
- Atmest visam ar roku; pamest visam ar roku idioma — pārtraukt, neturpināt (visu iesākto)
- Atņemt visu līdz pēdējam frazēma — atņemt (kādam) pilnīgi visu
- Bāzt visus vienā maisā; bāzt visu vienā maisā idioma — domāt, spriest par visiem (visu) vienādi
- Ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Galvā nav viss kārtībā sarunvaloda, kolokācija — saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi
- Gāzt māju apkārt; gāzt visas malas apkārt — 1. Meklējot ko, izvandīt visas vietas2. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā)
- Griezt apkārt visas malas; vandīt apkārt visas malas; griezt apkārt visu — meklējot jaukt visu; sīki pārmeklēt
- Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm — būtiski, organiski iekļauties
- Iekšā viss vārās sarunvaloda, idioma — saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums
- Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi (arī visus spēkus) — darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni
- Izkaisīt (arī (iz)sēt) visos (pasaules) vējos, arī pa visiem vējiem idioma — nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot; (iz)šķiest
- Izraut ar visām saknēm idioma — pilnīgi, pavisam iznīcināt
- Izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu); izspiest pēdējo zupu; izspiest pēdējo sulu; izspiest visu (biežāk pēdējo) sulu (arī zupu); izspiest visu sulu sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
- Nav visas skrūves kārtībā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi
- Nav viss mājā; nav visi mājās sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kurš rīkojas nesaprātīgi
- Nojaukt visus tiltus (aiz sevis); nodedzināt visus tiltus (aiz sevis); sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) idioma — ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
- Par visām lietām idioma — par visu vairāk
- Par visu miljonu sarunvaloda, idioma — saka par ko ļoti lielu, intensīvu
- Par visu naudu sarunvaloda, idioma — visiem spēkiem, cik vien iespējams; ļoti, visaugstākajā pakāpē
- Pie visa gatava idioma — saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu)
- Runāt visi ir gudri frazēma — saka, ja citi dod tikai padomus
- Saņemt visus (arī pēdējos) spēkus idioma — ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
- Sāp visas malas (art visās malās) sarunvaloda, kolokācija — saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās
- Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri kolokācija — saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu
- Trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām sarunvaloda — 1. Ļoti trīcēt2. Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties
- Uz visām (četrām) debespusēm (arī debess pusēm); uz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm); uz visām (četrām) debesu pusēm (arī debess pusēm) frazeoloģisms — visos virzienos; kurā virzienā grib, kur patīk, kur vēlas
- Uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem frazēma — uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski
- Visā galvā; pilnā galvā idioma — ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.)
- Visās līnijās; uz visas līnijas sarunvaloda — pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt)
- Visi (arī abi) vienā maisā bāžami frazeoloģisms — visi (abi) vienādi nederīgi, slikti
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) idioma — radītas (radušās) visas iespējas
- Visi gali rokā — saka, ja kas ir skaidri zināms
- Visi gali ūdenī idioma — saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas
- Visi noļi apvidvārds — visi bez izņēmuma, visi kopā
- Visi pieci (kādam) nav mājā (arī mājās) sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku
- Visi striķi trūkst sarunvaloda, idioma — saka, ja notiek kas ļoti nevēlams
- Visos stūros; ik uz stūra; uz visiem stūriem — visur
- Viss (ir) cauri! idioma — saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Viss pa štokiem; viss štokos — viss kārtībā
- Visu labu! kolokācija — novēlējums atvadoties; sveiciens atvadoties
- Visu mutē (arī mutēs) — saka, ja par (ko) daudz un plaši runā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 300 biežāk lietotie vārdi veido 65 % no visiem teksta vārdiem.
- Priekšrocības kādā mācību priekšmetā vai izglītības jomā zināšanu sabiedrībā jādod visiem.
- Tie visi atrodas savstarpējā mijiedarbībā un ietekmē pusaudžu sociālo prasmju apguvi.
- Visi iepriekš aprakstītie vadības uzvedības modeļi tomēr neatspoguļo vadītāju uzvedības dažādību.
- k tPatņa" darbība ir orientēta uz kompleksu sadarbību visos līmeņos.