un1
Lietojuma biežums :
un saiklis; vienojuma, sakārtojuma
u. saīsinājums
1.Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
1.1.Viena un tā paša vārda atkārtojumā saista atkārtojuma locekļus.
Stabili vārdu savienojumiU. c.; u.c. U. t. jpr.; u.t.jpr. U. tml.
2.Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
3.Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
4.Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
Stabili vārdu savienojumi(Nu) un tad? Nu un?
Avoti: LLVV, i1, T
Korpusa piemēri