bīfs
bīfs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bīfs | bīfi |
| Ģen. | bīfa | bīfu |
| Dat. | bīfam | bīfiem |
| Akuz. | bīfu | bīfus |
| Lok. | bīfā | bīfos |
2.sarunvaloda Konflikts, nesaskaņas, strīds. [T ]
PiemēriLatviešu politiķis saka, ka viņam ir ''bīfs'' ar citu partiju
- Latviešu politiķis saka, ka viņam ir ''bīfs'' ar citu partiju
- Kur veģetāriešiem nebūs bīfs ar gaļēdājiem.
Avoti: Ang