bīfs
bīfs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bīfs | bīfi |
Ģen. | bīfa | bīfu |
Dat. | bīfam | bīfiem |
Akuz. | bīfu | bīfus |
Lok. | bīfā | bīfos |
2.sarunvaloda Konflikts, nesaskaņas, strīds. [T ]
PiemēriLatviešu politiķis saka, ka viņam ir ''bīfs'' ar citu partiju
- Latviešu politiķis saka, ka viņam ir ''bīfs'' ar citu partiju
- Kur veģetāriešiem nebūs bīfs ar gaļēdājiem.
Avoti: Ang