uzkavēt
Lietojuma biežums :
uzkavēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzkavēju | uzkavējam | uzkavēju | uzkavējām | uzkavēšu | uzkavēsim |
2. pers. | uzkavē | uzkavējat | uzkavēji | uzkavējāt | uzkavēsi | uzkavēsiet, uzkavēsit |
3. pers. | uzkavē | uzkavēja | uzkavēs |
Pavēles izteiksme: uzkavē (vsk. 2. pers.), uzkavējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkavējot (tag.), uzkavēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkavētu
Vajadzības izteiksme: jāuzkavē
1.Aizkavēt (kādu).
2.apvidvārds Atlikt, atcelt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas, uz ko viņš tika bīdīts un ko grasījās paveikt, vairs neuzkavēs viņu ilgi šajā pusē.
- Rubīna arī norādīja, ka ir būtiski, lai cilvēks, kas ziņo par nelaimē nonākušu ķepaini, uzkavētos notikuma vietas tuvumā, lai palīdzētu speciālistiem atrast konkrēto vietu, kur dzīvnieks atrodas, un varētu ziņot, ja gadījumā suns pirms glābēju ierašanās devies prom.
- Ir svaigs gaiss un kādreiz te, labprāt, uzkavētos vēlreiz.
- Neapšaubāmi, abus parkus jaunieši ievērojami biežāk apmeklē, lai tajos uzkavētos gada siltajos mēnešos.
- Es jūs neuzkavēšu, man jāsteidzas.