piķelēt
piķelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piķelēju | piķelējam | piķelēju | piķelējām | piķelēšu | piķelēsim |
| 2. pers. | piķelē | piķelējat | piķelēji | piķelējāt | piķelēsi | piķelēsiet, piķelēsit |
| 3. pers. | piķelē | piķelēja | piķelēs | |||
Pavēles izteiksme: piķelē (vsk. 2. pers.), piķelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piķelējot (tag.), piķelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piķelētu
Vajadzības izteiksme: jāpiķelē
1.Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
2.apvidvārds Likt cieši citu pie cita.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aitu vai jēru jēlādas bez vilnas, piķelētas, šķeltas vai nešķeltas
- AITU UN JĒRU JĒLĀDAS, BEZ VILNAS, PIĶELĒTAS, ŠĶELTAS VAI NEŠĶELTAS
- piķelētas vai konservētas ar citiem paņēmieniem, bet nemiecētas,
- (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas
- vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai