piķamice
piķamice sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piķamice | piķamices |
| Ģen. | piķamices | piķamiču |
| Dat. | piķamicei | piķamicēm |
| Akuz. | piķamici | piķamices |
| Lok. | piķamicē | piķamicēs |
Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvā piķamice, padusē mazais, sastumjamais makšķernieku soliņš.
- jaunas profesores , piemēram , profesore Piķamice Smile Villova buus kalambola trenere
- jaunas profesores , piemēram , profesore Piķamice Villova buus kalambola trenere
- Gorina Minhauzens , 1994 Piķamice E
- Aleksandrs Jonovs – Melnais princis izrādē " Zelta zirgs", Piķamice izrādē " Krokodils Gena un Pekausis" Latvijas Leļļu teātrī