aizspert

aizspert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Ar spērienu attālināt.

1.1.imperfektīva forma Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).

2.Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst.

2.1.imperfektīva forma Spert ciet.

3.lieto: pareti Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri