mietēt2
mietēt apvidvārds
Mietus likt; miet1; uzspraust mietā.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet Kurbads noķer velnu, iever durvīs un tik mietē ar vāli pa muguru.
- Kurbads paņem gan stabulīti, bet mietē no jauna, kamēr teikšot, kur trīs meitas iegrūdis.
- Nu sagudrojis atriebties: nogriezis labu stibu, vēl paņēmis arī akmeni, uzkāpis vilkam mugurā un tikai sācis mietēt.
- Bet Kurbads noķer velnu, iever durvīs un tik mietē ( veķē) ar vāli pa muguru.