mietiņš
mietiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mietiņš | mietiņi |
| Ģen. | mietiņa | mietiņu |
| Dat. | mietiņam | mietiņiem |
| Akuz. | mietiņu | mietiņus |
| Lok. | mietiņā | mietiņos |
1.Dem. → miets.
2.Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi.
3.apvidvārds; parasti formā: daudzskaitlis Adījuma raksts.
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saspraudiet zemē ap augu atbalsta mietiņus, kas neļaus kaķim tuvoties.
- Diemžēl dzeltenais brīdinājuma mietiņš liecina, ka apbedījums atzīts par nekoptu.
- Ja redzat kaimiņos iespraustu dzelteno mietiņu, tātad – drīkstat rīkoties!
- Mietiņi palīdz saturēt kopā segmateriālu un to balsta, nekaitējot stumbram.
- Mietiņiem jābūt atbilstīga garuma ( citādi no tiem nebūs jēgas).