mietnieks
mietnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mietnieks | mietnieki |
| Ģen. | mietnieka | mietnieku |
| Dat. | mietniekam | mietniekiem |
| Akuz. | mietnieku | mietniekus |
| Lok. | mietniekā | mietniekos |
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
1.1.Zirgu mijējs.
2.apvidvārds Cilvēks, kas bieži mij, maina (ko).
Avoti: LLVV, LE, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu, kādu reizi iet varbūt braukties, vai nu no tirgus, vai kāzās, bet tas notiek tik tad, kad galviņās kas sakāpis, vai to dara tādi, kas pazīstami kā zirgu mietnieki, skrējēji.
- Kāds lauku mājas graudnieks bija par dārgu naudu no kāda vietējā žīdu zirgu mietnieka iepircis pavāju zirģeli; bet tā kā mietnieks parasti par skaidru naudu nekad zirgus nepārdod, bet mietnieks tikai tādus pircējus apkalpo, kas vienīgi pret vekseļiem vēlas zirgu iemantot, tad arī minētais graudnieks iemainīja savu vekseli pret zirģeli.
- Zirgu mietnieks uztraukts debitoram ķeras pie rīkles un ar klātpiesteigušos zirgu puišu palīdzību aizžņaudz zemniekam rīkli, lai pa to vekselis nevarētu noslīdēt uz sagremošanas orgāniem, kur tas, protams, būtu visiem protestiem nepieejams.
- Pēc Mietnieka teiktā, 2011.gadā īpašas pārmaiņas nav sagaidāmas, jo situāciju nekustamo īpašumu tirgū var uzlabot vien būtisks ekonomikas uzplaukums.