samērkt
samērkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | samērcu | samērcam | samērcu | samērcām | samērkšu | samērksim |
2. pers. | samērc | samērcat | samērci | samērcāt | samērksi | samērksiet, samērksit |
3. pers. | samērc | samērca | samērks |
Pavēles izteiksme: samērc (vsk. 2. pers.), samērciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samērcot (tag.), samērkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samērktu
Vajadzības izteiksme: jāsamērc
1.Iemērkt (ko) lielākā daudzumā; iemērkt (kā lielāku daudzumu).
1.1.apvidvārds Salikt (ziedus vāzē).
2.apvidvārds Sasālīt, arī saskābēt.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tālāk liek riņķī podiem samērktās lupatas un veido kādu formu vien vēlies,” procesu raksturo I.Dimpēna.
- Samērc to siltā ūdenī, kam nedaudz pievienots etiķis, nospied lieko šķidrumu, uzvelc uz plauktas un tad, apņemot žalūzijas loksni, slauki to visā garumā gan no augšas, gan apakšas.
- Toties otrais rīts iekrita sestdienā, mammām veļa jau vakar samērkta, mazgāšanas vaina.
- Mels, mels, viņmāt: Pudiķis vācu ūdenī mērcētos kūrus veselu dēķenu samērcis šepat mūsu purvā.
- Veļu baļļā samērcu,