Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
aizāķēt
Lietojuma biežums :
aizāķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sastiprināt, sasaistīt ar āķi; āķēt ciet.
2.Āķējot aizlikt (aiz kā).
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri