aizāķēties
Lietojuma biežums :
aizāķēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizāķējos | aizāķējamies | aizāķējos | aizāķējāmies | aizāķēšos | aizāķēsimies |
2. pers. | aizāķējies | aizāķējaties | aizāķējies | aizāķējāties | aizāķēsies | aizāķēsieties, aizāķēsities |
3. pers. | aizāķējas | aizāķējās | aizāķēsies |
Pavēles izteiksme: aizāķējies (vsk. 2. pers.), aizāķējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizāķējoties (tag.), aizāķēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizāķētos
Vajadzības izteiksme: jāaizāķējas
1.Refl. → aizāķēt(1).
2.Refl. → aizāķēt(2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet šajā lielajā steigā viņas mugursoma kaut kur aizāķējās.
- Raustu virvi, kāpjos sānis, bet šis aizāķējies man aiz kājas kā krampis.
- Vienkārši nav, kur “ aizāķēties”.
- Visbiežāk autovadītāji " norauj bamperus", kas " aizāķējušies" aiz augstākas apmales vai sasalušas sniega masas.
- Mēs ar māsīcu sēdējām pagalmā uz vingrošanas stieņiem un ik pa brīžam, aizāķējušās aiz ceļgaliem un ar rokām pieturēdamās, gāzāmies atpakaļ.