aizāķēt
aizāķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizāķēju | aizāķējam | aizāķēju | aizāķējām | aizāķēšu | aizāķēsim |
| 2. pers. | aizāķē | aizāķējat | aizāķēji | aizāķējāt | aizāķēsi | aizāķēsiet, aizāķēsit |
| 3. pers. | aizāķē | aizāķēja | aizāķēs | |||
Pavēles izteiksme: aizāķē (vsk. 2. pers.), aizāķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizāķējot (tag.), aizāķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizāķētu
Vajadzības izteiksme: jāaizāķē
1.Sastiprināt, sasaistīt ar āķi; āķēt ciet.
2.Āķējot aizlikt (aiz kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aiz biksēm bija aizāķēts bizītē sapīts striķītis, kas mugurpusē karājās gandrīz līdz zemei.
- Cīņas izskaņā Grigorjeva bija iedzinējos ar 1:3 un divreiz mēģināja aizāķēt pretinieces kāju.
- Ap vagonu rāmjiem aplika ķēdes ar talrepiem, tās aizāķēja aiz sliedēm un talrepus pievilka.
- Beigās mēģināju " aizāķēt".
- Aizāķē šo maisiņu apakšā!