izsvaidīt1
Lietojuma biežums :
izsvaidīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
1.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Izvietot izklaidus; izkliedēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri