izsvarot
izsvarot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsvaroju | izsvarojam | izsvaroju | izsvarojām | izsvarošu | izsvarosim |
| 2. pers. | izsvaro | izsvarojat | izsvaroji | izsvarojāt | izsvarosi | izsvarosiet, izsvarosit |
| 3. pers. | izsvaro | izsvaroja | izsvaros | |||
Pavēles izteiksme: izsvaro (vsk. 2. pers.), izsvarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsvarojot (tag.), izsvarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsvarotu
Vajadzības izteiksme: jāizsvaro
Mērķtiecīgi izkārtot, saskaņot (kāda kopuma sastāvdaļas, parasti mākslas darbā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un viss tik saskanīgi saplūst izsvarotā koptēlā.
- Uzplaukumu piedzīvoja arī cirvis kā masīvs, labi izsvarots ierocis, kas kaujā efektīvi izmantojams metāla plākšņu bruņu caursišanai.
- Pretēji gaidītajam, ” Leaf” stūrējas pat tīkamāk par lielu daļu priekšpiedziņas auto, jo ir labāk, kā saka, izsvarots.
- Satraukuma viļņi joprojām uzbango un aizplūst, jo pirmā īstā pamperbēbīšu paaudze tikai tagad ienāk patstāvīgajā dzīvē, tāpēc izsvarots kopsavilkums vēl nav izdarīts.
- Kopumā Kundziņa apskatu var izsvarot kā vēlmi kristīgu pozīciju aptvarā skatīt un skaidrot antīko filozofiju ( Platona personā) kā nepieciešamu citādību ceļā uz atziņas pēdīgo skaidrotību.