uzkala
uzkala sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzkala | uzkalas |
| Ģen. | uzkalas | uzkalu |
| Dat. | uzkalai | uzkalām |
| Akuz. | uzkalu | uzkalas |
| Lok. | uzkalā | uzkalās |
2.apvidvārds Ragavu detaļa, kas savieno vienas ragavu puses mietnes.
3.apvidvārds Ragavu slieces metāla detaļa, pārklājums saskarei ar ceļa virsmu.
Avoti: LLVV, ViV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Es jau izkalu citādāku, tas dullais barons man ir Rūdolfs Plēpis, rudenī es viņu uzkalu ar domu, ka ziemā mēs viņu aizvilksim pa ledu.
- Uzkala , tā drusku gan locījās , locījās , bet iztika un aizgāja pasaulē
- Uzkalu jaunu zobenu maiņai pret sarūsējušo
- Uzkala , runga bija par nestipru
- Uzkala to , vēl runga locījās