gudiņš
gudiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gudiņš | gudiņi |
| Ģen. | gudiņa | gudiņu |
| Dat. | gudiņam | gudiņiem |
| Akuz. | gudiņu | gudiņus |
| Lok. | gudiņā | gudiņos |
1.Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs.
2.Baltkrievu plostnieks.
Avoti: KV, ME