dzīt | Tēzaurs

dzīt¹

dzīt [dzĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Likt (cilvēkam) kustēties (parasti noteiktā virzienā).

1.1.Panākt, ka (dzīvnieki) kustas noteiktā virzienā.

1.2.Ar spēku virzīt (ko).

1.3.Darbināt (ierīci, mehānismu) — par motoru, enerģijas avotu u. tml.

1.4.Virzīt, pārvietot (par parādībām dabā).

1.5.pārnestā nozīmē Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).

1.6.parasti kopā ar: "prom" vai "projām", vai "ārā" Raidīt (projām); atbrīvoties (no kāda, arī no kā).

Saistītās nozīmesraidīt, vaļīt, vārīt

2.Likt (kādam) ko darīt.

2.1.Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi; kalpināt, nostrādināt.

2.2.Likt strauji kustēties (dzīvniekiem).

2.3.sarunvaloda Vadīt (transportlīdzekli), izmantojot maksimālās ātruma iespējas.

3.Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.

3.1.intransitīvs

3.2.Sekot (kādam); meklēt (parasti cilvēku).

Stabili vārdu savienojumiAtpēdas dzīt.

3.3.intransitīvs

4.Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).

5.Veidot (ar virzīšanos saistītā, parasti smagā, darbā).

6.Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.

7.parasti formā: trešā persona Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).

8.sarunvaloda Dabūt vienkopus (vedot, stumjot u. tml.).

8.1.Vest, nest, arī gādāt (ko) (parasti lielos daudzumos).

Stabili vārdu savienojumi.

Avoti: LLVV, KnV

Korpusa piemēri