dzīt1
dzīt [dzĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dzenu | dzenam | dzinu | dzinām | dzīšu | dzīsim |
| 2. pers. | dzen | dzenat | dzini | dzināt | dzīsi | dzīsiet, dzīsit |
| 3. pers. | dzen | dzina | dzīs | |||
Pavēles izteiksme: dzen (vsk. 2. pers.), dzeniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dzenot (tag.), dzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dzītu
Vajadzības izteiksme: jādzen
1.Panākt (ar varu, draudiem, biedēšanu), ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā.
PiemēriNo tundras puses pa dzelzceļa stigu kāds privātā ģērbies vīrs dzen sev pa priekšu otru, kam basas kājas un rokas uz muguras sasietas ar virvi.
- No tundras puses pa dzelzceļa stigu kāds privātā ģērbies vīrs dzen sev pa priekšu otru, kam basas kājas un rokas uz muguras sasietas ar virvi.
- Konvojnieki dzen pa ielas vidu ieslodzīto cilvēku kolonnu.
1.1.parasti kopā ar: "prom" vai "projām", vai "ārā" Raidīt (projām); atbrīvoties (no kāda, arī no kā).
Tulkojumichase away, drive out, turn back, drive away.
chase away, drive out, turn back, drive away, dispel, drive off, run off
force to go away; used both with concrete and metaphoric meanings; "Drive away potential burglars"; "drive away bad thoughts"; "dispel doubts"; "The supermarket had to turn back many disappointed customers"
[Princeton WordNet 3.0]
2.Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
PiemēriViņš visiem stāstīja, ka ar šo vāli mājās dzinis zemē mietiņus, kur piesiet lopus, līdz netīšām trāpījis vienai govij pa galvu un bijis spiests pamest dzimtās mājas, jo viņam esot ļoti nikna māte.
- Viņš visiem stāstīja, ka ar šo vāli mājās dzinis zemē mietiņus, kur piesiet lopus, līdz netīšām trāpījis vienai govij pa galvu un bijis spiests pamest dzimtās mājas, jo viņam esot ļoti nikna māte.
3.Ar spēku virzīt (ko), pārvietot.
PiemēriSirds kambaru saraušanās laikā asinis izpleš elastīgās artēriju sieniņas, kuras savukārt spiežot uz asinīm, dzen tās uz priekšu arī diastoles laikā.
- Sirds kambaru saraušanās laikā asinis izpleš elastīgās artēriju sieniņas, kuras savukārt spiežot uz asinīm, dzen tās uz priekšu arī diastoles laikā.
- Slāņu tvertnes sūknis dzen auksto sanitāro ūdeni caur plākšņu siltummaini un pretplūsmā tekošais apkures ūdens to uzsilda līdz noteiktajai temperatūrai.
- Izsenis tirdzniecības kuģi musonu vēju dzīti pietauvojās Zanzibāras krastos, un tā salas kļuva par nozīmīgu tirdzniecības mezglu starp arābu pasauli, īpaši Persijas līča valstīm un Āfrikas vidieni.
- Viļņi lokot cauruli ar vertikāliem ielokiem dzen ūdeni un gaisu uz caurules beigām.
3.1.Darbināt (ierīci, mehānismu), lai tas būtu kustībā – par motoru, enerģijas avotu u. tml.
PiemēriNezinu kā to latviski sauc, bet principā tas ir motorizēts transporta līdzeklis, ko uz priekšu dzen liels rotors, kas atrodas virs ūdens (ar gaisa plūsmas palīdzību).
- Nezinu kā to latviski sauc, bet principā tas ir motorizēts transporta līdzeklis, ko uz priekšu dzen liels rotors, kas atrodas virs ūdens (ar gaisa plūsmas palīdzību).
- Spēks, kas dzen šos auto uz priekšu ir gravitācija un inerce, bet gaisa pretestība un berze to cenšas bremzēt.
3.2.Virzīt, pārvietot (par parādībām dabā).
PiemēriUn vēlāk vējš dzina pāri stepei svilušas cūkgaļas smaku.
- Un vēlāk vējš dzina pāri stepei svilušas cūkgaļas smaku.
- Vieglas brīzes dzītas, līcī slīdēja vairākas jahtas baltām burām.
- Spēcīgais vējš dzina kuģi prom no vientuļās laivas.
3.3.Ar spēku (piem., airējot) pārvietot transporta līdzekli (par cilvēku).
PiemēriSustrups viņu neklausa un turpina dzīt laivu krastā.
- Sustrups viņu neklausa un turpina dzīt laivu krastā.
4.Likt (kādam) ko darīt.
PiemēriViņš tāpat gados vecākos vīriešus dzina uz veikalu pēc aliņa.
- Viņš tāpat gados vecākos vīriešus dzina uz veikalu pēc aliņa.
4.1.Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi; kalpināt, nostrādināt.
PiemēriDivi gadi, kuros daudz sevi lauzu, salauzu un dzinu.
- Divi gadi, kuros daudz sevi lauzu, salauzu un dzinu.
- Parasti šādi cilvēki bērnībā ir dzīti, no vecāku puses ir bijis uzstādījums: būt teicamniekam, atbilst viņu priekšstatiem un katra neveiksme tikusi ļoti pārspīlēta.
4.2.Likt (dzīvniekiem) strādāt ar maksimālu slodzi, strauji kustoties.
5.Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
PiemēriBet Aļģirdam nebija muzikālās dzirdes, un visādas liras un dūdas dzina viņu neprātā.
- Bet Aļģirdam nebija muzikālās dzirdes, un visādas liras un dūdas dzina viņu neprātā.
- Šāds jautājums dzen postā.
- Kad lēmums ir pieņemts, es varu iet tālāk un sākt jaunas lietas, taču šāda nenoteiktība dzen mani izmisumā un depresijā.
5.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
PiemēriMokošās domas to dzina tālāk.
- Mokošās domas to dzina tālāk.
- Tajā laikā karš dzinis cauri viņu sētai nogurušus formā ģērbtus vīrus.
- Mani dzina izsalkums, tāpēc nemaz neattapu, ka esmu ieradusies 2 stundas par vēlu!
6.Veidot (ko) garā, taisnā līnijā (ar virzīšanos saistītā, parasti smagā, darbā).
PiemēriVīram malka jāgādā, mežā jāiet, kūtiņai jumts jāliek, lauks jāar, vagas jādzen un kartupeļi jāstāda.
- Vīram malka jāgādā, mežā jāiet, kūtiņai jumts jāliek, lauks jāar, vagas jādzen un kartupeļi jāstāda.
7.parasti formā: trešā persona Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).
PiemēriVēl jāuztaisa līstīšu režģis, lai ir kur stīgām pieķerties un pakāpties, kad stādiņi sāks lapas dzīt.
- Vēl jāuztaisa līstīšu režģis, lai ir kur stīgām pieķerties un pakāpties, kad stādiņi sāks lapas dzīt.
8.Sekot (kādam); meklēt (parasti cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiAtpēdas dzīt.
- Atpēdas dzīt frazeoloģisms — sekot pēdām tai virzienā, no kurienes kāds nācis
9.Ar asu, vibrējošu vai rotējošu priekšmetu nogriezt apmatojumu; skūt.
PiemēriKamēr entuziasti dzinuši matus, simtiem pasākuma vērotāju lūgušies, lai Dievs sūta Čavesam veselību.
- Kamēr entuziasti dzinuši matus, simtiem pasākuma vērotāju lūgušies, lai Dievs sūta Čavesam veselību.
- Džeki, kas nāk pie manis uz skūšanos, kuras laikā es dzenu bārdu ar nazi, teic, ka tā ir kā spa procedūra.
- Nu, es izskatījos tieši tāds, kāds vīrietis izskatās, kad kādu nedēļu nav dzinis bārdu.
- Neviens nebrīnās par vīriešiem, kuri dzen matus uz nullīti vai viņu galvas rota ar gadiem atkāpjas pati.
10.sarunvaloda Vadīt transportlīdzekli ar mērķi to nogādāt kaut kur. [T ]
PiemēriOtrdien man bija jādzen mašīna uz servisu.
- Otrdien man bija jādzen mašīna uz servisu.
- Kopā ar citiem, kas toreiz metās iekarot plašo tirgu, es pildiju žigulīšus ar tulpēm, dzinu uz Ļeņingradu, Novosibirsku un Arhaņgeļsku.
- Kad sapratu, ka ar lauksaimniecību nopelnīt nevar, atvēru autoservisu un sāku nodarboties ar autopārvadājumiem, mašīnas dzinām no Vācijas.
- Ārpusilsētas arī pat nenāktos dzīt traktorus un mopēdistus.
- Bet nu viņš bija gana pieredzējis straumenieks, lai vairs nedzītu plostus no Vitebskas.
10.1.sarunvaloda Vadīt (transportlīdzekli), izmantojot maksimālās ātruma iespējas.
PiemēriPaši viņi ieķer pa mēriņam un tad dzen mašīnas, riepām kaucot.
- Paši viņi ieķer pa mēriņam un tad dzen mašīnas, riepām kaucot.
- Daži sportisti savas mašīnas dzen pāri savām spējām un ātri vien tās salauž.
Stabili vārdu savienojumiDzīt garām.
- Dzīt garām kolokācija — vadīt transportlīdzekli uz ceļa garām citam transportlīdzeklim, apsteidzot to, parasti ar lielu ātrumu
10.2.sarunvaloda Vadīt transportlīdzekli uz ceļa garām citam transportlīdzeklim, kurš brauc tai pašā virzienā.
PiemēriKaut gan saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi tomēr sāku dzīt fūres vienu pēc otras, skaitot līdzi apdzītās fūres.
- Kaut gan saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi tomēr sāku dzīt fūres vienu pēc otras, skaitot līdzi apdzītās fūres.
- Ir redzams, ka autobuss dzen vairākas lēni braucošas automašīnas.
11.slengs; parasti kopā ar: "kandžu" Taisīt alkoholu ar desitlācijas paņēmienu mājas apstākļos. [T ]
PiemēriPie tam mājās man ir aparāts, pats dzenu kandžu.
- Pie tam mājās man ir aparāts, pats dzenu kandžu.
- Veikalu plauktos pazuda cukurs – no tā dzina kandžu.
- Viņa gatavoja mājas vīnu milzīgās stikla pudelēs, bet ģimenes leģenda vēsta, ka ar savu otro vīru, manu vectētiņu, viņa iepazinās kara gados, kad peļņas nolūkā dzina kandžu.
- — Tu, Tobiāniņ, laikam visu nakti būsi švaku, čigānu dzītu šņabi dzēris.
- Galu galā ar paša dzītā alkohola pudeli rokās mūsu varonis stāv lauka vidū, brīnišķi skaistās Latvijas ainavas ieskauts.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)dzīt (arī sadzīt) galvā.
- (Ie)dzīt (arī sadzīt) galvā sarunvaloda, frazēma — pamatīgi (ie)mācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, (ie)mācīt
- Darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) frazēma — saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu
- Dzīt augšā sarunvaloda, kolokācija — modināt
- Dzīt bārdu kolokācija — skūties
- Dzīt izmisumā kolokācija — izraisīt izmisumu
- Dzīt jokus sarunvaloda, frazēma — jokot, jokoties
- Dzīt jūgā frazeoloģisms — verdzināt
- Dzīt kapā sarunvaloda, idioma — radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus
- Dzīt mantu (arī naudu) sarunvaloda — raust bagātību
- Dzīt pēdas — 1. kolokācija Pēc pēdām meklēt medījumu2. idioma Neatlaidīgi meklēt
- Dzīt rokā frazeoloģisms — neatlaidīgi meklēt
- Dzīt tīklus kolokācija — izmest, izvietot tīklus (zvejas vietās)
- Dzīt velnu; padzīt velnu sarunvaloda, frazēma — jokot, jokoties, muļķot kādu
Avoti: LLVV, KnV, T
Korpusa piemēri:šeit