dzīt1
dzīt [dzĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Likt (cilvēkam) kustēties (parasti noteiktā virzienā).
1.1.Panākt, ka (dzīvnieki) kustas noteiktā virzienā.
1.2.Ar spēku virzīt (ko).
1.3.Darbināt (ierīci, mehānismu) — par motoru, enerģijas avotu u. tml.
1.5.pārnestā nozīmē Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
1.6.parasti kopā ar: "prom" vai "projām", vai "ārā" Raidīt (projām); atbrīvoties (no kāda, arī no kā).
Saistītās nozīmesraidīt, vaļīt, vārīt
2.Likt (kādam) ko darīt.
2.1.Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi; kalpināt, nostrādināt.
2.2.Likt strauji kustēties (dzīvniekiem).
3.Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
3.1.intransitīvs
3.3.intransitīvs
4.Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
5.Veidot (ar virzīšanos saistītā, parasti smagā, darbā).
6.Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
7.parasti formā: trešā persona Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).
8.sarunvaloda Dabūt vienkopus (vedot, stumjot u. tml.).
Stabili vārdu savienojumi.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri