Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzīt.
Atrasts vārdos (415):
- dzīt:1
- dzīt:2
- dzītin:1
- apdzīt:1
- apdzīt:2
- atdzīt:2
- atdzīt:1
- bidzīt:1
- budzīt:1
- būdzīt:1
- dadzīt:1
- dadzīt:2
- dedzīt:1
- gadzīt:1
- ģidzīt:1
- iedzīt:1
- ildzīt:1
- izdzīt:2
- izdzīt:1
- ļodzīt:1
- midzīt:1
- mudzīt:1
- mūdzīt:1
- nodzīt:2
- nodzīt:1
- ņudzīt:1
- padzīt:1
- padzīt:3
- padzīt:2
- redzīt:1
- rūdzīt:1
- sadzīt:1
- sadzīt:2
- urdzīt:1
- uzdzīt:1
- uzdzīt:2
- odzīte:2
- odzīte:1
- dzītars:1
- dzītava:1
- dzītene:1
- dzīteņa:1
- dzīters:1
- dzīties:1
- dzītiņa:1
- dzītuve:1
- aizdzīt:2
- aizdzīt:1
- bendzīt:1
- bredzīt:1
- daidzīt:1
- daudzīt:2
- daudzīt:1
- guldzīt:1
- jumdzīt:1
- klidzīt:2
- klidzīt:1
- kludzīt:1
- ļundzīt:1
- ļurdzīt:1
- maidzīt:1
- mirdzīt:1
- muidzīt:1
- mundzīt:1
- murdzīt:1
- naidzīt:1
- ņaidzīt:1
- ņaudzīt:1
- ņumdzīt:1
- ņurdzīt:1
- pārdzīt:1
- piedzīt:1
- piedzīt:2
- raudzīt:1
- raudzīt:2
- sardzīt:1
- sladzīt:1
- slodzīt:1
- šļadzīt:1
- žļadzīt:1
- žļadzīt:2
- žļodzīt:1
- žmūdzīt:1
- žuldzīt:1
- žurdzīt:1
- audzīte:1
- Ladzīte:1
- midzīte:1
- Nedzīte:1
- Podzīte:1
- radzīte:1
- rīdzīte:1
- urdzīte:1
- Vedzīte:1
- dzītenis:1
- dzītinis:1
- atbudzīt:1
- atlādzīt:1
- atlīdzīt:1
- ieļodzīt:1
- iemidzīt:1
- iemūdzīt:1
- izbodzīt:1
- izbodzīt:2
- izbudzīt:2
- izbudzīt:1
- izbūdzīt:1
- izļodzīt:1
- marudzīt:1
- noļodzīt:1
- nomudzīt:1
- nomūdzīt:1
- pabidzīt:1
- pabīdzīt:1
- pabudzīt:1
- paļodzīt:1
- sabudzīt:1
- sabūdzīt:1
- saļodzīt:1
- samūdzīt:1
- saņūdzīt:1
- smaidzīt:1
- smaldzīt:1
- spirdzīt:1
- spradzīt:1
- uzbidzīt:1
- uzbudzīt:1
- zmaidzīt:1
- zmaudzīt:1
- zvaldzīt:1
- žļurdzīt:1
- žmaidzīt:1
- žmaudzīt:1
- žņaudzīt:1
- žņurdzīt:1
- audzītis:1
- bendzīte:1
- budzītis:1
- dadzītis:1
- dadzītis:2
- dedzītes:1
- dedzītis:1
- dzedzīte:1
- endzītis:1
- iedzītne:1
- Ildzītis:1
- kaudzīte:1
- kundzīte:1
- rudzītis:1
- stidzīte:1
- Virdzīte:1
- aizbudzīt:1
- aizbūdzīt:1
- aizmidzīt:1
- apdaidzīt:1
- apguldzīt:1
- apmaidzīt:1
- apmurdzīt:1
- apņurdzīt:1
- apraudzīt:1
- apslodzīt:1
- atguldzīt:1
- atslodzīt:1
- iedaudzīt:1
- iemaidzīt:1
- iemuidzīt:1
- iemurdzīt:1
- ieraudzīt:1
- ieslodzīt:1
- izdaudzīt:1
- izļurdzīt:1
- izmaidzīt:1
- izmundzīt:1
- izmurdzīt:1
- izņumdzīt:1
- izņurdzīt:1
- izraudzīt:1
- izsardzīt:1
- izslodzīt:1
- nedaudzīt:1
- nodaidzīt:1
- noguldzīt:1
- nomaidzīt:1
- nomuidzīt:1
- nomurdzīt:1
- noņaidzīt:1
- noņurdzīt:1
- noraudzīt:1
- noslodzīt:1
- nožurdzīt:1
- padaudzīt:1
- pamaidzīt:1
- pamurdzīt:1
- paņurdzīt:1
- paraudzīt:1
- sablodzīt:1
- sadaidzīt:1
- sadaudzīt:1
- samaidzīt:1
- samuidzīt:1
- samurdzīt:1
- saņaudzīt:1
- saņumdzīt:1
- saņuņdzīt:1
- saņurdzīt:1
- saraudzīt:1
- saslodzīt:1
- uzdaidzīt:1
- uzmaidzīt:1
- uzņurdzīt:1
- uzraudzīt:1
- uzslodzīt:1
- apdzīties:1
- ataudzīte:1
- atdzīties:2
- atdzīties:1
- budzīties:1
- būdzīties:1
- Dandzītes:1
- dedzītava:1
- iedzīties:1
- iedzītnis:1
- izdzītene:1
- izdzīties:1
- izdzītnis:1
- lodzīties:1
- ļodzīties:1
- marodzīte:1
- māsedzīte:1
- mūdzīties:1
- mūrdzītne:1
- nodzīties:1
- padzīties:1
- palodzīte:1
- pīlādzīts:1
- pundzītis:1
- raudzītis:1
- sadzītene:1
- sadzīties:1
- sērdzītis:1
- sirdzītis:1
- smadzītis:1
- sniedzīte:1
- spiedzīte:1
- spuldzīte:1
- spurdzīte:1
- uzdzīties:1
- valdzītis:1
- vāludzīte:1
- vālūdzīte:1
- vanadzīts:1
- dzītaralus:1
- dzītarzeme:1
- aizdaidzīt:1
- aizmurdzīt:1
- aizraudzīt:1
- aizslodzīt:1
- apžņurdzīt:1
- izžļurdzīt:1
- izžmaudzīt:1
- izžņaudzīt:1
- izžņurdzīt:1
- nomarudzīt:1
- nožņaudzīt:1
- nožņurdzīt:1
- pārmaidzīt:1
- pārraudzīt:1
- pārslodzīt:1
- pažņaudzīt:1
- piedaidzīt:1
- piemaidzīt:1
- pieraudzīt:1
- pieslodzīt:1
- sasmaidzīt:1
- sažņaudzīt:1
- aizdzīties:1
- asnadzītis:1
- atnadzītis:1
- ātraudzīte:1
- bridzīties:1
- dandzīties:1
- daudzīties:1
- dedzītuvis:1
- dižaudzīte:1
- garaudzīte:1
- guldzīties:1
- iekaudzīte:1
- ieradzītes:1
- izadzīties:1
- izraudzīts:1
- launadzīte:1
- līkradzīte:1
- ļundzīties:1
- ļurdzīties:1
- maidzīties:1
- murdzīties:1
- pārdzīties:1
- piedzīties:1
- pīlādzītis:1
- randzīties:1
- raudzītājs:1
- raudzīties:1
- sētlodzīte:1
- sīkaudzīte:1
- slodzīties:1
- standzītis:1
- staudzītis:1
- šļodzīties:1
- vainadzīte:1
- valdzīties:2
- valdzīties:1
- žaudzīties:1
- žlodzīties:1
- žļodzīties:1
- aizmarudzīt:1
- aizspradzīt:1
- pāržņaudzīt:1
- piežmaudzīt:1
- aizadzīties:1
- atļodzīties:1
- atsadzīties:1
- cauraudzīte:1
- cietaudzīte:1
- dailaudzīte:1
- daiļaudzīte:1
- dasadzīties:1
- dievradzīte:1
- drīzaudzīte:1
- druvaudzīte:1
- garaudzītis:1
- glundzīties:1
- iedzītnītis:1
- iesadzīties:1
- izļodzīties:1
- jaunaudzīte:1
- līknadzītis:1
- marudzīties:1
- nāburdzītis:1
- noļodzīties:1
- nomudzīties:1
- nosadzīties:1
- pabeidzītis:1
- paļodzīties:1
- pasadzīties:1
- pasniedzīte:1
- pieslodzīts:1
- platradzīte:1
- pusjūdzītes:1
- sabudzīties:1
- saļodzīties:1
- sapudzīties:1
- sasadzīties:1
- sētlodzītes:1
- sētlodzītis:1
- snaidzīties:1
- spurdzīties:1
- uzļodzīties:1
- žļaudzīties:1
- žļurdzīties:1
- žmaudzīties:1
- žņaudzīties:1
- aizļodzīties:1
- apraudzīties:1
- apžaudzīties:1
- atraudzīties:1
- dandzītnieki:1
- dievredzītis:1
- iedaudzīties:1
- ieslodzītais:1
- ieslodzīties:1
- izaļodzīties:1
- izdaudzīties:1
- izļurdzīties:1
- izmurdzīties:1
- izraudzīties:1
- mazmiedzītis:1
- nodaudzīties:1
- noguldzīties:1
- noraudzīties:1
- noslodzīties:1
- nožurdzīties:1
- padaudzīties:1
- paguldzīties:1
- pakaļdzīties:1
- paraudzīties:1
- pārsadzīties:1
- paspraudzīte:1
- pieļodzīties:1
- piesadzīties:1
- samaidzīties:1
- saņurdzīties:1
- saraudzīties:1
- sīksprodzīte:1
- sprandzīties:1
- uzraudzītājs:1
- vieglaudzīte:1
- zemraudzītis:1
- zilsniedzīte:1
- augstraudzīte:1
- iespirdzīties:1
- nožļaudzīties:1
- nožņaudzīties:1
- pārraudzītājs:1
- pārslodzīties:1
- sažļaudzīties:1
- sažņaudzīties:1
- skaistaudzīte:1
- zilsniedzītes:1
- aizabridzīties:1
- baltsprodzītis:1
- piespurdzīties:1
- sasamaidzīties:1
- aizamarudzīties:1
- atsažņaudzīties:1
- politieslodzītais:1
Atrasts vārdu savienojumos (38):
- (ie)dzīt (arī sadzīt) galvā
- (ie)dzīt strupceļā
- (pa)dzīt (retāk plēst) velnu
- atpēdas dzīt
- baru dzīt
- dzīt (arī raidīt, triekt) uz pekli (biežāk elli), arī triekt peklē (biežāk ellē)
- dzīt (arī triekt, plēst) jokus
- dzīt augšā
- dzīt bārdu
- dzīt dievu mežā
- dzīt dziļu vagu
- dzīt garām
- dzīt izmisumā
- dzīt jokus
- dzīt jūgā
- dzīt kā ķīli sienā (kādu)
- dzīt kā naglu sienā
- dzīt kā vadzi sienā
- dzīt kapā
- dzīt mantu (arī naudu)
- dzīt naglu kāda zārkā
- dzīt palaidnības
- dzīt pēdas
- dzīt pēdas kādam
- dzīt pekstiņus
- dzīt pie velna
- dzīt pirmo vagu
- dzīt rokā
- dzīt stāvus (retāk stāvu) kapā
- dzīt tīklu
- dzīt tīklus
- dzīt uz elli
- dzīt velnu
- kučkus dzīt
- lažas dzīt
- raidīt (arī dzīt, triekt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē)
- triekt (arī dzīt, raidīt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē)
- triekt (arī dzīt) ratā (arī uz elli, pie velna)
Atrasts skaidrojumos (1237):
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām.
- ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs.
- aizrumpēt Aizaugt, aizdzīt.
- aizsūlāt Aizčūlāt, strutojot sadzīt.
- kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes.
- aizstuidīt Aizdzīt (grūžot).
- dasadzīties Aizdzīt (mājdzīvniekus) kur, līdz kādai vietai.
- aizaugt Aizdzīt (par brūci).
- aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!".
- aizbuknīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem.
- aizbuksnīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem.
- aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt.
- aizskūpstīt Aizdzīt ar skūpstu.
- aiztremt Aizdzīt ar troksni.
- aizdukņīt Aizdzīt dunkājot.
- aizstuknīt Aizdzīt grūžot.
- aiztirdīt Aizdzīt kaitinot.
- nobust Aizdzīt miegu.
- aiztalzīt Aizdzīt perot.
- aiztriekt pie velna aizdzīt projām.
- aizdzīt ratā (arī ellē) aizdzīt prom, padzīt.
- aizbidināt Aizdzīt prom.
- aizbiedināt Aizdzīt prom.
- aizbēdzināt Aizdzīt, aizgaiņāt.
- aizskruķēt Aizdzīt, aizgrūst ar krāsns kruķi.
- aizkliedēt Aizdzīt, aizklīdināt.
- aizburgāt Aizdzīt, aizripināt (ar nūju).
- aiztrenkāt Aizdzīt, aiztrenkāt vairākkārt vai vairākus.
- aiztrankāt Aizdzīt, aiztrenkt vairākkārt vai vairākus.
- saretēt Aizdzīt, aprētot.
- izčamdīt Aizdzīt, izdzīt.
- aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
- aiztriekt ratā aizdzīt, padzīt, dzīt projām.
- aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem) aizdzīt, padzīt.
- pasūtīt (aizsūtīt, biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda, ratā) aizdzīt, padzīt.
- aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) aizdzīt, padzīt.
- aizpujāt Aizdzīt, padzīt.
- pabēdzināt Aizdzīt, padzīt.
- tremt Aizdzīt, padzīt.
- aizčuidīt Aizdzīt, patriekt.
- aizjādīt Aizdzīt, patriekt.
- aizbrudzināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni.
- aizretēt Aizdzīt, sadzīt.
- padzīt (arī aiztriekt, retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie (visiem) jodiem, (visiem) velniem) aizdzīt.
- aizčamdīt Aizdzīt.
- aizčudīt Aizdzīt.
- aizčūdīt Aizdzīt.
- aizganīt Aizdzīt.
- aizgumdīt Aizdzīt.
- aizjūdīt Aizdzīt.
- aizporķīt Aizdzīt.
- aizpudīt Aizdzīt.
- paraidīt Aizdzīt.
- aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
- aturdīt Aizraidīt, atdzīt.
- aizdzīt Aizraidīt; padzīt.
- aizcuidīt Aizrīdīt; aizdzīt.
- aizstīdīt Aiztriekt, padzīt.
- aizvalcīt Aiztriekt; aizdzīt.
- krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties.
- kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
- aplūkot Apciemot, apraudzīt.
- lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais.
- kost Apdzīt (par automašīnām).
- apjumdīt Apdzīt, aptrenkt apkārt kaut kam.
- apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi.
- apgaiņāt Apdzīt.
- stūkās iet apraudzīt dzemdētāju.
- klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks.
- apslogāt Apslodzīt.
- kāpt (arī mīt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi.
- aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā; paraudzīties visapkārt.
- lūkāt Apziemot, lai apraudzītu.
- nourrāt Ar "urrā" saucienu padzīt runātāju no katedras.
- pulināt Ar airi dzīt uz priekšu (laivu).
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- aizburt Ar burvībām aizdzīt.
- raugos iet ar ciemakukuli iet apraudzīt jaunpiedzimušo bērnu.
- izdedzināt Ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizdukurēt ar dukuri (3) aizdzīt zivis līdz murdam vai tīklam.
- aizdūlēt Ar dūlāju kvēpinot padzīt.
- izdūmot Ar dūmiem izdzīt.
- iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
- sesināt ar izsaucieniem "se, se, sē, sē" dzīt projām (suni).
- dunkāt Ar kārti dzīt zivis tīklā.
- uzdalbāt Ar kārti izdzīt zivis no pacerēm.
- izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt.
- mādīt Ar kaunu padzīt.
- atkvēpināt Ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā).
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- aizmentēt Ar menti padzīt prom.
- koizāt Ar nūju sist vai dzīt projām.
- šveicēt Ar pātagu sadzīt kopā (cūkas).
- atorēt Ar pūlēm atdzīt.
- blenkt Ar pūlēm samanīt, noticēt, ieraudzīt.
- ievanckāt Ar pūlēm, grūtībām iedzīt (dzīvniekus).
- savanckāt Ar pūlēm, grūtībām sadzīt (dzīvniekus).
- cišināt Ar saucienu "ciš!" dzīt projām.
- dungāt Ar speciālu nūju sitot pa ūdeni dzīt zivis tīklā.
- iedenkt Ar spēku iedzīt.
- izdalbāt Ar stangu izdzīt zivis no paceres vai cilvēkus no istabas.
- izdukāt Ar stieni izdzīt zivis no krasta alām.
- iečamdīt Ar troksni un biedējot iedzīt.
- pārurrināt Ar urkšķēšanas palīdzību dzīt mājās (cūkas).
- izkruķēt Ar varu (ar kruķi) izdzīt.
- gubīt Ar varu aizgādāt prom, nodzīt (augli).
- izraidīt Ar varu padzīt, aizdzīt.
- izpuijāt Ar varu padzīt.
- aizbudzīt Ar varu, ar vārdiem aizdzīt prom.
- izdunkurēt Ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot.
- ieklučot Arestēt, ieslodzīt.
- kardziņš Arkla balsta pludzītis.
- izart Arot izveidot (piemēram, vagu); izdzīt (7).
- pašārstēšanās Ārstēšanās ar paša izraudzītajiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
- pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
- vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli.
- baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā.
- heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā.
- ģeocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Zemes centrā; praksē šo sistēmu izmanto galvenokārt astrometrijā.
- izmest uz ielas (kādu) atbrīvot, padzīt (biežāk no darba).
- attraukt Atdzīt, attriekt šurp.
- atjūdīt Atdzīt, attriekt.
- atvārīt Atdzīt, attriekt.
- attrinkt Atdzīt, steigšus un bez žēlastības attriekt.
- atdzīt Atkal kļūt veselam; sadzīt.
- atdzīdināt Atkārtoti aizdzīt, padzīt.
- atkuļāt Atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
- piedzenāt Atkārtoti dzīt kopā.
- atvajāt Atkārtoti dzīt projām.
- aizšaudīt Atkārtoti šaujot, aiztramdīt, aizdzīt.
- atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
- atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
- izķedināt Atklāt pārkāpumu, izzināt, sadzīt pēdas.
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē.
- atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
- iedot vilka pasi atlaist no darba; padzīt, atraidīt.
- pasūtīt Atraidīt; aizdzīt.
- notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
- satrinkt Ātri sadzīt (parasti mājdzīvniekus).
- izverdēt Ātri un izveicīgi izmest, izdzīt.
- iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
- aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt.
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi.
- atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
- kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- rumpēt augt, dzīt (par brūci).
- koordinatometrs Automātiska vai pusautomātiska koordinātu mērierīce, kas izraudzītu punktu koordinātas reģistrē kādā no datu nesējiem.
- ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin.
- daļģēt Baidīt zivis, lai sadzītu tās tīklā vai murdā.
- dunkurēt Baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot (pa ūdeni) ar dunkuru; sist (pa ūdeni) ar dunkuru.
- iebaidēt Baidot iedzīt (kur iekšā).
- iebaidīt Baidot iedzīt (kur iekšā).
- pabaidēt Baidot padzīt.
- aizbārt Barot aizdzīt, aizgādāt prom.
- baznīcas skola baznīcas dibināta un pārraudzīta skola.
- aizberzēt Berzējot aizdzīt prom.
- kā suni bez žēlastības, cilvēka necienīgi (nošaut, nosist, padzīt, aprakt).
- aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt.
- pārtramdīt Biedējot pārdzīt.
- bidināt Biedēt, padzīt.
- aizbungāt Bungojot aizdzīt, pavisam aizbaidīt; aizgādāt (projām).
- lenturēties Būt nestabilam, ļodzīties.
- vākšot Būt nomodā un kaut ko uzraudzīt.
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- kļebačāties Būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt.
- skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2).
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3).
- raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- meklēt ar acīm censties ieraudzīt.
- meklēt ar acīm (arī ar skatienu) censties ieraudzīt.
- meklēt ar skatienu (arī ar acīm) censties ieraudzīt.
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
- slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
- stenkties Censties, dzīties, cīnīties.
- ceremonijmeistars Ceremoniāla kārtības pārraudzītājs.
- precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo.
- sprīdināt cieši iedzīt vai ielikt.
- ieurbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- (ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- cietpieres Cietaudzītes.
- cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte.
- kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais.
- raiška ciglis jeb dadzītis ("Carduelis carduelis").
- rauguļnieks Cilvēks, kas dodas apraudzīt jaunpiedzimušo.
- vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
- izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- kaņģermanis Cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus.
- pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
- delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
- ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
- ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns.
- kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis").
- dadzīši Dadzītis.
- Carduelis carduelis dadzīts jeb ciglis.
- apdzīt Daļēji (no virspuses) sadzīt.
- padzīt Daļēji iedzīt (piemēram, naglu).
- iedzīšana Darbība --> iedzīt.
- apdzīšana Darbība, process --> apdzīt.
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
- izdrillēt Daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt.
- stērste Dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube.
- topocentriskās koordinātas debess ķermeņa stāvoklis koordinātu sistēmā, par kuras sākumpunktu izraudzīta novērošanas vieta.
- iedzītnītis Dem. --> iedzītnis.
- Išta devatā dievība hindu tantrismā, kas izraudzīta pielūgšanai, visbiežāk Šiva, Šakti vai Kālī.
- dzenošs Divd. --> dzīt 1.
- cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte.
- Scilla bifolia divlapu zilsniedzīte.
- čaukstīte Draudzīga veca kundzīte.
- albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu.
- Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu.
- vaikot Dzenāt, dzīt ārā.
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt.
- dzijāt Dziedēt, dziedināt, sadzīt.
- atdziedāt Dziedot aizdzīt, dziedot novērst, dziedot pievilināt.
- aizdziedāt Dziedot padzīt.
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
- aizretināt Dzīstot aizaugt, aizdzīt.
- aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
- dzīt pie velna dzīt projām
- sūtīt pie velna dzīt projām, noraidīt kādu,neatzīt kāda domas, rīcību.
- pasūtīt pie joda dzīt projām, padzīt (kādu).
- triekt pie velna dzīt projām, padzīt.
- vaņķēt Dzīt projām, padzīt.
- triekt pie joda dzīt projām; atvairīt.
- močīt dosku dzīt projām.
- triekt (arī dzīt) ratā (arī uz elli, pie velna) dzīt projām.
- dzīt uz elli dzīt projām.
- sūtīt pie velna (arī pie visiem (arī deviņiem) velniem, arī pie joda) dzīt prom.
- aizvagāt dzīt vagas līdz noteiktai vietai.
- retināt dzīt, dzīstot aizaugt.
- jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- rēdēt dzīt, nīdēt; līst (līdumu).
- saretēt Dzīt, sadzīt.
- saretināt Dzīt, sadzīt.
- splenst dzīt, skubināt (cūkas).
- pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami.
- rūdināt dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā.
- uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
- EDAU Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
- klondavāties Ejot nest, vilkt sev līdzi (priekšmetus); dzīt sev līdzi (dzīvniekus).
- uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- Bio-Savāra likums elektrodinamiskas likums, kas nosaka strāvas magnētiskā lauka indukciju brīvi izraudzītā telpas punktā.
- bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā.
- Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Kombuļu pagastā, platība - 18,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 14 m; Ildzītis; Ilzes ezers.
- Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers.
- ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus.
- tāraka Ezoterismā centrs starp uzacīm un, ja māceklis pareizi meditē, tad šajā punktā tas spēj ieraudzīt vai sajust gaismu.
- Chionodoxa forbesii Forbsa sniedzīte.
- aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt.
- izgaiņāt Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai.
- aizpaijāt Glāstot aizdzīt.
- uzlūrēt Glūnot uzskatīt, ieraudzīt.
- Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju.
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā.
- grillāties Grīļoties, ļodzīties.
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji.
- Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
- Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi.
- ķekāt Ģeķības, aušības dzīt.
- ķēkāties Ģeķības, aušības dzīt.
- izbrīdināt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes.
- izbrīdīt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes.
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
- cerene Iecerētā, izraudzītā līgava.
- kumdināt Iedvesmot, uzmundrināt, dzīt.
- iedzenīt Iedzīt (1).
- iedziļināt Iedzīt (3), ierakt.
- piemiet Iedzīt (blakus mietam).
- paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli.
- apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
- sastukāt Iedzīt (mietu).
- nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
- iedukāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu.
- iedūkāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu.
- ierāt Iedzīt bailes ar pārmetumiem un rājoties.
- bukrags Iedzīt bukragā - panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā.
- aizspīlēt Iedzīt ķīlīti, iestiprināt cirvim kātu.
- zabināt Iedzīt lamatās, sprostā.
- novilkt kreklu (kādam) iedzīt nabadzībā, izputināt kādu; ļoti izmantot.
- ienaglot Iedzīt naglu.
- savadžot iedzīt vadžus (visus vai daudzus).
- iemaidīt Iedzīt, iebāzt.
- iestumpāt Iedzīt, ieblīvēt.
- iestuidīt Iedzīt, iedvest.
- ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī).
- aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
- tapāt Iedzīt, iesist tapu; ielikt grabeklim zarus.
- ievantēt Iedzīt, ietriekt.
- ievārīt Iedzīt, ietriekt.
- ieīlēt Iedzīt.
- iemūdīt Iedzīt.
- iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā; piedzīt.
- iezvelt Iekraut, iedzīt.
- uzķīķerēt Ieraudzīt ar binokli.
- pamanīt Ieraudzīt, arī saskatīt.
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
- pamatīt Ieraudzīt, pamanīt, viedēt.
- uzredzēt Ieraudzīt, pamanīt; ieskatīt.
- noglenst Ieraudzīt, pamanīt.
- uzvīdēt Ieraudzīt, sajēgt.
- piematīt Ieraudzīt, sajust.
- saziktīt Ieraudzīt, saskatīt.
- raugt Ieraudzīt, uzraudzīt.
- ievērāt Ieraudzīt; arī pamanīt.
- ieraugt Ieraudzīt.
- iesavērties Ieraudzīt.
- poļiķ Ieraudzīt.
- uzbolēt Ieraudzīt.
- ieriest Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
- ieriezt Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
- ieklambāt Iesist, iedzīt (āķi).
- ievencēt Iesist, sitot iedzīt.
- sprangāt Ieslēgt, ieslodzīt.
- sprostīt Ieslēgt, ieslodzīt.
- Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus).
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus).
- ietimbāt Ieslodzīt cietumā.
- iespostīt Ieslodzīt, ieslēgt.
- saspostīt Ieslodzīt, ieslēgt.
- saspostot Ieslodzīt, ieslēgt.
- iegūstīt Ieslodzīt.
- iespert Ieslodzīt.
- iespiest Ieslodzīt.
- iesprangāt Ieslodzīt.
- iesprēdzēt Ieslodzīt.
- iesprestīt Ieslodzīt.
- iesprūdīt Ieslodzīt.
- pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto.
- akķivists Ieslodzītais, kas pakļaujas administrācijai.
- mužiks Ieslodzītais, kas strādā cietumā.
- galdu sistēma ieslodzīto hierarhijas sistēma.
- masņits Ieslodzīto sadale.
- iemaidzīt Iespiest, iedzīt.
- iekoklēt Ietaupīt, iedzīt.
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5).
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- apsklandēt Ietvert ar kāršu žogu, sadzīt aplokā.
- ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību; rezultāts --> ieslodzīt (2).
- Ildzes ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā.
- Ilzas ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā.
- Ilzes ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā.
- apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
- izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
- nosalasities Ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru).
- izdzīties Ilgāku laiku, daudz dzīt (kādu).
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- izvaktēt Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
- izvaktēties Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
- čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
- Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem.
- izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
- izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
- izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, izmantošanai, pētīšanai, novērošanai); piemērotā, atbilstošā izraudzīšanās.
- vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama).
- korrektorijs Istaba, kur ieslodzīt nogrēkojušos mūkus katoļu klosteros.
- noļodzīties Īsu brīdi ļodzīties un pārstāt, ļodzīties.
- paļodzīties Īsu brīdi, mazliet ļodzīties.
- pūlēt izārstēt vai izdzīt ko ļaunu ar sevišķi spēcīgiem, arī burvju līdzekļiem.
- izfurķīt Izdabūt (ārā); izdzīt.
- iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- apdzīt Izdzīt (vagu ap ko, kam apkārt).
- nodzīt Izdzīt (vagu).
- gagarēt Izdzīt (vēžus vai zivis no upes vai ezera krasta alām).
- izdūlēt Izdzīt ar dūmiem (parasti bites).
- iztraicēt Izdzīt ārā.
- izasnot Izdzīt asnus.
- izvasāt Izdzīt atvases.
- izkokot Izdzīt vai nopērt ar spieķi, nūju.
- dupināt Izdzīt vēzi no pakrastes alas.
- izvaikāt Izdzīt, dzīt ārā, patriekt.
- izvaikot Izdzīt, dzīt ārā, patriekt.
- izvalcēt Izdzīt, dzīt ārā.
- izspundēt Izdzīt, izgrūst.
- niecināt Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest.
- izčavāt Izdzīt, izmest.
- izķuidāt Izdzīt, izmest.
- izzarot Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus).
- izpendzēt Izdzīt, izraidīt.
- izsvēpt Izdzīt, izraidīt.
- svēpt Izdzīt, izskaust.
- izraicīt Izdzīt, iztriekt ārā.
- izvantēt Izdzīt, iztriekt.
- izvārīt Izdzīt, iztriekt.
- izriest Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
- izriezt Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
- izķuidīt Izdzīt, padzīt, iztrenkt, izdabūt ārā; izmest.
- izvaņķīt Izdzīt, padzīt.
- izfurķēt Izdzīt; izmest.
- izbisēt Izdzīt; iztriekt.
- izbidžīt Izdzīt.
- izbodzīt Izdzīt.
- izbudzīt Izdzīt.
- izdungāt Izdzīt.
- izdzievāt Izdzīt.
- izkruķit Izdzīt.
- izpluinīt Izdzīt.
- izspangāt Izdzīt.
- iztremt Izdzīt.
- izurīt Izdzīt.
- augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.
- izčīkstēt Izgrabēt, izļodzīties.
- izjodināt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi.
- izvaikāt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi.
- izskruķēt Izkruķēt - izdzīt draudot ar kruķi.
- izļengāties Izkustēties; izļodzīties; izļenderēties.
- izļenderēties Izkustēties; izļodzīties.
- izļuncināt Izkustināt, izļodzīt.
- izdaņgināt Izlikt no dzīvokļa, padzīt no dzīvesvietas.
- izļodzināt Izļodzīt.
- izļomīt Izļodzīt.
- izlumdīt Izļodzīt.
- izļurdzīt Izļodzīt.
- izļurgāt Izļodzīt.
- noļurkāt Izļodzīt.
- izļukt Izļodzīties (1).
- izļuncināties Izļodzīties (1).
- izakļaustīties Izļodzīties (par mēbelēm).
- saklugt Izļodzīties, kļūt ļodzīgam.
- izgāzīties Izļodzīties, sašķiebties.
- izagāzalēties Izļodzīties.
- izakustēties Izļodzīties.
- izakužināties Izļodzīties.
- izaļodzīties Izļodzīties.
- izaļurkāties Izļodzīties.
- izļomīties Izļodzīties.
- izļumt Izļodzīties.
- izļurdzīties Izļodzīties.
- izļurgāties Izļodzīties.
- izļurgt Izļodzīties.
- centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos.
- iznērēt Izmeklēt, izraudzīt.
- izulpēt Izņemt, izvēlēt, izraudzīt.
- gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
- notauļāt Izpētīt, izmeklēties, izraudzīties.
- sapumpurēties Izplaukt, izdzīt pumpurus.
- izpuģot Izpostīt, izdzīt.
- iztulznāties Izpūžņot; izpūžņojot sadzīt.
- iztrenkt Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
- iztriekt Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
- izvadīt Izraidīt, izdzīt.
- izvanskāt Izraidīt, izdzīt.
- izvanckāt Izraidīt; izdzīt.
- noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- svaidīt Izraudzīt un iecelt.
- sašķirt izraudzīt, atlasīt audzināšanai.
- deleģēt Izraudzīt, izvēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
- nerēt Izraudzīt, izvēlēt.
- nērēt Izraudzīt, izvēlēt.
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
- izlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus).
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
- lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
- izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
- noraudzīt Izraudzīt; nolūkot (1).
- izpasēt Izraudzīt.
- izavēlēties Izraudzīties (atbilstošu cilvēku).
- noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
- sašķirties izraudzīties un atlasīt.
- noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
- lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu).
- nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- nocerēt Izraudzīties.
- izrūcināt Izrūcināt māju ar lāci - padzīt ļaunumu no mājas, kur ļaudis dzīvojuši naidā, izvadājot pa to rūcošu lāci.
- izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes).
- izsvērties Izšķobīties, izļodzīties.
- aiztraucēt Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt.
- iztrinkt Iztrenkt, izdzīt.
- izdzīdināt Izvadīt, izdzīt laukā.
- izmilnot Izvajāt, izdzīt, izsist.
- lasīties Izvēlēties, izraudzīties.
- iemēdīt Izzobojot, mēdot iedzīt (kur) iekšā.
- uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- tērģēties Jokus dzīt, pļāpāt.
- pakļaustīties Kādu brīdi ļodzīties.
- kopkamera Kamera vairākiem ieslodzītajiem.
- čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte.
- koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto koncentrēšanas un izolēšanas vieta ar sevišķi smagu režīmu.
- seilāties Kāri raudzīties (uz ēdienu, dzērienu), tā ka tek siekalas.
- daļģe Kārts zivju baidīšanai, lai sadzītu tās tīklā.
- daļģis Kārts zivju baidīšanai, lai sadzītu tās tīklā.
- notabļu sapulce kārtu pārstāvniecības institūcija ar karaļa izraudzītiem pārstāvjiem.
- kuliņš Kaudze, kaudzīte.
- čupatka Kaudzīte, čupiņa.
- krastiņš Kaudzīte.
- kūpietītis Kaudzīte.
- blāķīši Kaudzītes, čupiņas.
- izvēle Kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1).
- gumzoties Klibot, ļodzīties, grīļoties.
- aizklaigāt Kliedzot padzīt.
- aizaurēt Kliedzot, saucot dzīt 1.
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- aptērpt Kļūt veselam, sadzīt.
- sprūsts Koka ķīlis, kas iedzīts starp divām objekta daļām, lai tās atdalītu.
- stafilokoki koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķekarveida kaudzītēs; izraisa strutojošas saslimšanas.
- patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību.
- pušbols Komandu sporta spēle, kurā spēles dalībnieki (vai nu kājām, vai jāšus) cenšas pretinieku komandas vārtos iedzīt smagu un lielu (1,5-1,8 m diametrā) bumbu.
- auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- čupināt Kraut kaudzītēs.
- dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm.
- izpucināt Kūdot suni aizdzīt, padzīt.
- aizsvēpēt Kūpinot, apdūmojot aizdzīt.
- aizsvēpināt Kūpinot, apdūmojot aizdzīt.
- ļunkurēt Kustēt, ļodzīties.
- ļevēt Kustēt, no taukiem ļodzīties, grīļoties.
- lentarēties Kustēties, ļodzīties (par stingri neiestiprinātu, nenostiprinātu priekšmetu).
- kleberēties Kustēties, ļodzīties (parasti radot troksni).
- klaburēties Kustēties, ļodzīties, radot klabošu troksni (par nenostiprinātiem priekšmetiem, to daļām).
- ļenderēties Kustēties, ļodzīties.
- lompatāt Kustēties, ļodzīties.
- ļungāties Kustēties; ļodzīties.
- ļenkāties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
- ļenkurēties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
- žļodzīt Kustināt (mietu dzenot mitrā zemē), ļodzīt.
- kapacs kūtsmēslu kaudzīte tīrumā.
- izkvēpināt Kvēpinot izdzīt (ko); kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus).
- izsvēpināt Kvēpinot izdzīt (no kurienes, kur).
- čumuls Ķekars, kušķis, kaudzīte.
- rievķīlis Ķīļveida ierievis, kas tiek iedzīts rievās, tāpēc detaļu savienojums nav pilnīgi precīzs.
- kūris Labības un pelavu guba, sadzīta pēc kulšanas.
- Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas.
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
- Ladziņa Ladzīte, Bolupes pieteka.
- Lazdoga Ladzīte, Bolupes pieteka.
- ārādzenamlaiks Laika posms, kad paredzēts lopus dzīt ganos.
- dzītuve laiks, kad lopus dzen mājās; dzītava
- izbodžināt Laipni, maigi izdzīt.
- aizgānīt Lamājoties, zākājot patriekt, aizdzīt.
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- Mēra māte latviešu mitoloģijā sieviešu kārtas gars, kas pārstāv mēra slimību, to pielūdzot var aizdzīt slimību.
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
- kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai.
- malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju.
- krāvumi Ledus gabali, kas sadzīti cits uz cita.
- aizčibināt Lēnām aizdzīt, aizbaidīt.
- jūdīt Lēnām dzīt.
- Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
- sekotājlidaparāts Lidaparāts, kura uzdevums ir sekot kādam noteiktam lidojošam objektam un uzraudzīt to.
- sklandīties Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
- sklenst Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
- kamīties Līdzi dzīties.
- bodžināt Liegi dzīt kopā.
- sabodžināt liegi sadzīt kopā.
- ļuburēties Lieki kustēties, ļodzīties.
- naīna Liess, nodzīts zirgs.
- naīne Liess, nodzīts zirgs.
- šķice Lieto, lai aizdzītu kaķi.
- pui Lieto, lai baidītu aitas, lai dzītu tās ārā no kādas vietas.
- tui Lieto, lai gainītu, dzītu suni prom.
- ķič Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
- ķic Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
- ķiz Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
- uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
- lietvēnu Lietvēnu dzīt - lietuvēnu dzīt, spēle ar trokšņošanu un ūdens laistīšanu.
- ļudzināties Līgoties, ļodzīties, šurp un turp kustēties.
- lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties.
- līknaģītis Līknadzītis.
- plēsināt Likt (sunim) dzīt, ķert u. tml. (kādu dzīvnieku); rīdīt.
- porņīt Likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt; porķīt.
- porķīt Likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt.
- kupučot Likt nelielās kaudzītēs.
- slēpt Likt, arī glabāt (ko) tā, lai citi (to) nevar ieraudzīt, atrast.
- zorģēt Likt, mudināt doties (kur); arī virzīt, dzīt (kur), parasti ar grūtībām.
- sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties.
- glazoks Lodziņš kameras durvīs, caur kuru uzraugs var novērot ieslodzītos.
- Chionodoxa luciliale Lusillas sniedzīte.
- dadziedēt Ļaut sadzīt (par brūci).
- šautīgs Ļodzīgs, nestabils (par slimu vai pilnībā nodzītu dzīvnieku).
- ļurkāt Ļodzīt (1).
- gāzīt Ļodzīt, grīļot.
- ļargāt Ļodzīt, šķobīt.
- ļergāt Ļodzīt, šķobīt.
- žukāt Ļodzīt, šūpot.
- grīļot Ļodzīt.
- ļengāt Ļodzīt.
- ļodzināt Ļodzīt.
- ļogāt Ļodzīt.
- ļudzināt Ļodzīt.
- ļukāt Ļodzīt.
- ļumdināt Ļodzīt.
- ļumināt Ļodzīt.
- ļundzīt Ļodzīt.
- ļungāt Ļodzīt.
- ļurdzīt Ļodzīt.
- ļengāties Ļodzīties (1).
- ļurkāties Ļodzīties (1).
- ļengāties Ļodzīties (2).
- ķeipurot Ļodzīties (kā piedzēries); ķeiparāt.
- ķeparāt Ļodzīties (kā piedzēries); ķeiparāt.
- ķeiparāt Ļodzīties (kā piedzēries).
- grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru; līgoties.
- ģilt Ļodzīties, gāzelēties.
- guģēties Ļodzīties, gāzelēties.
- žvakāties Ļodzīties, grīļoties, cilāties.
- lancīties Ļodzīties, grīļoties, gāzelējoties staigāt.
- ļobīties Ļodzīties, grīļoties, līgoties.
- ļavēt Ļodzīties, grīļoties, ļumēt.
- lankarēties Ļodzīties, grīļoties, šūpoties; karāties.
- gāzīties Ļodzīties, grīļoties.
- klederēt Ļodzīties, grīļoties.
- lenkurēties Ļodzīties, grīļoties.
- limbāties Ļodzīties, grīļoties.
- ļogāties Ļodzīties, grīļoties.
- ļorgāties Ļodzīties, grīļoties.
- ļuncerēt Ļodzīties, grīļoties.
- ļuncerēties Ļodzīties, grīļoties.
- šķobīties Ļodzīties, grīļoties.
- klidzēt Ļodzīties, klabēt.
- kluiņāt Ļodzīties, klibot.
- ļargāties Ļodzīties, kustēties.
- ķepurēt Ļodzīties, ķeiparāt.
- ļunkāties Ļodzīties, līgoties, grīļoties.
- ļunkurēties Ļodzīties, līgoties.
- ķeimurot Ļodzīties, streipuļot.
- šķederēt Ļodzīties, streipuļot.
- žārbāties Ļodzīties, šķobīties.
- ļangāties Ļodzīties, šūpoties.
- žļudzēt Ļodzīties, valstītie, želejveidīgi kustēties.
- ļekatot Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekāties.
- ļekāties Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekatot (2).
- ļempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet; lempurēties.
- lempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet.
- kludzerēties Ļodzīties.
- lodzīties Ļodzīties.
- ļomīties Ļodzīties.
- lonkāties Ļodzīties.
- ļumināties Ļodzīties.
- lumpurēties Ļodzīties.
- ļumpurēties Ļodzīties.
- ļumstīties Ļodzīties.
- ļundzīties Ļodzīties.
- šļodzīties Ļodzīties.
- šutēties Ļodzīties.
- vantarēties Ļodzīties.
- stāvēt (arī būt) uz papēžiem ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
- raudzīties (arī skatīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti raudzīties.
- skatīties (kādam) uz pirkstiem ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
- žmaidzīt Maidzīt; masēt.
- ņūņīties Maidzīt.
- Coronilla varia mainīgā vainadzīte.
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- dzimka Matu spraudīte, sprādzīte.
- kraustelēt Mazliet iekraut, likt kaudzītē.
- padzīt Mazliet, daļēji sadzīt.
- papasēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- pavaktēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks.
- sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
- uzmeklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
- atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai; meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru).
- izmeklēt meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- vaicāt Meklēt, dzīt pēdas.
- vaikāt Meklēt, dzīt pēdas.
- sakstīt Meklēt, pēdas dzīt, sekot.
- sociālā darba metodes mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuru izmanto klienta sociālās problēmas izpētei un identificēšanai, palīdzības procesa nodrošināšanai un darbības rezultātu novērtēšanai; izdala 3 metožu grupas: 1) identificēšanas metožu grupa; 2) novērtēšanas metožu grupa; 3) problēmas risināšanas metožu grupa.
- spaļot Mest, dzīt ārā.
- purņīt Mest; dzīt.
- aizmētāt Metot padzīt.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem.
- dīdelēties Mīdīties, ļodzīties, būt nemierīgam.
- izblisināt Mirkšķinot aizdzīt miegu.
- Scilla mischtschenkoana Miščenko zilsniedzīte.
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
- gumzdīt Mudināt, dzīt, kūdīt.
- grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
- paņurdzīt Nedaudz, mazliet ņurdzīt.
- pakaravulēt Neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
- paguldzīties Neilgu laiku, mazliet guldzīties.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- paļodzīt Neilgu laiku, mazliet ļodzīt.
- pamaidzīt Neilgu laiku, mazliet maidzīt.
- pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pažņaudzīt Neilgu laiku, mazliet žņaudzīt.
- atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
- atdurties Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu); uzdurties.
- uziet (retāk uznākt) (kam) virsū nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt.
- atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
- randomizēts Nejaušs, patvaļīgi izraudzīts.
- neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur.
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
- aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt.
- čupele Neliela kaudze; kaudzīte.
- čupata Neliela kaudzīte.
- redzīt Nelikties redzīt - izlikties neredzam; neievērot.
- skrejritenis Nepiedzīts priekšējais ritenis (tvaika lokomotīvēm).
- pamest (arī atstāt) savā vaļā neuzraudzīt, ļaut, lai dara, ko grib, kas patīk.
- iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā).
- notabļi No 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji.
- atvasāt No jauna dzīt atvases.
- atvasēt No jauna dzīt atvases.
- atgube No krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās.
- nourdīt nobiedēt, aizbaidīt, padzīt.
- nodzīt (arī nogriezt) matus uz nulli nodzīt (nogriezt) matus līdz ādai.
- noslautēt Nodzīt (zirgus).
- notriekt Nodzīt 1.
- miest bērnu nodzīt augli.
- putināties nodzīt augļus.
- drellēt Nodzīt darbā kā drelli (vergu).
- rūdīt Nodzīt zirgu.
- skridināt nodzīt, izdzīt (liekot daudz skriet).
- nourķēt Nodzīt, nogrūst.
- nodīdelēt Nodzīt, nogurdināt.
- notrencināt Nodzīt, nogurdināt.
- pārģērēt Nodzīt, nomocīt (zirgu).
- izkaķēt Nodzīt, nomocīt, izmantot.
- nodracīties Nodzīties, notrakoties.
- nodrakāties Nodzīties, notrakoties.
- rosinante Nodzīts zirgs, ādenieks, kleperis.
- nogriezt (arī nodzīt) matus uz nulli nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
- nodzīt matus uz nullīti nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
- knidināt Nolīdzināt iedzītas naglas galvu.
- neraugoties Nolieguma divdabis --> raudzīties.
- nobēdzināt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt (1).
- noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar ieraudzīt, atrast.
- līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
- nokaķināt Nomocīt, nodzīt, nostrādāt.
- nomūdzīt Nomudzīt.
- uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- apmudīt Noslodzīt (piem., linus mārkā).
- noslonīt Noslodzīt (piem., linus).
- soņņot Noslodzīt ar akmeņiem (zvejas tīklu).
- aizslogāt Noslodzīt, uzlikt smagumu, nopresēt.
- maidīt Nospraust maidus, arī dzīt pāļus un mietus.
- dzievināt Nostrādināt, izdzīt.
- sociālā darbinieka profesionālās lomas noteiktu darbību un pienākumu kopums, kas tiek izraudzīts, īstenots un kombinēts kā viens no elementiem sociālā darbinieka mijiedarbībā ar indivīdu, grupu, kopienu.
- nopiļņavāt Novērot un pamanīt, ieraudzīt.
- noslēpt Novietot (cilvēku) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
- pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast.
- noslēpties Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; paslēpties.
- soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
- nožņaugāt Nožņaudzīt.
- nožņurcīt Nožņaudzīt.
- aizņaudēt Ņaudot, vaimanājot aizdzīt.
- vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
- artrorīze Operācija kustību ierobežošanai izļodzītā locītavā (paralīzes gadījumā), izveidojot kaula transplantātu ārpus locītavas.
- bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai, cauruļveidīgs, ar spuldzīti galā.
- atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1).
- divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki.
- patišināt Padzīt (nost, prom) dzīvnieku, skot "tiš".
- izlingot Padzīt (piemēram, no darba, no skolas).
- aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- pakūjāt Padzīt ar nūju.
- aizplītāt Padzīt ar pātagu.
- aizdunckāt Padzīt dunkājot, aiztrenkt.
- aizdukāt Padzīt dunkājot.
- aizdunkāt Padzīt dunkājot.
- aizvajāt Padzīt izsekojot, vajājot.
- aizmēdīt Padzīt izsmejot, izzobojot.
- aizlādēt Padzīt lādot, lamājot.
- aizlamāt Padzīt lamājot.
- aizlangāt Padzīt lamājot.
- aizsvētīt Padzīt lamājot.
- apdzīt Padzīt zem kā.
- patriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli) padzīt, aizdzīt.
- patrenkt Padzīt, arī izdzīt.
- izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju).
- izvadīt (arī pavadīt) ar kruķi padzīt, izraidīt (kādu, parasti lielās dusmās).
- pavadīt (arī izvadīt) ar kruķi padzīt, izraidīt (kādu, parasti lielās dusmās).
- aizkaunināt Padzīt, izsaucot kaunīgumu.
- izvaišķīt Padzīt, izskaust.
- aizlecināt padzīt, likt aizlēkt projām.
- pakicināt Padzīt, pabaidīt (aitas), saucot "kics!".
- pakičināt Padzīt, pabaidīt sakot "kič".
- pakaņģerēt Padzīt, padzenāt.
- aizpustīt Padzīt, patriekt.
- triekt ellē (kādu) padzīt.
- aizpurņīt Padzīt.
- izkantēt Padzīt.
- pačudīt Padzīt.
- paraicīt Padzīt.
- pasadzīties Padzīties pakaļ.
- šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus.
- izvadīt ganu palīdzēt ganam izdzīt lopus ganos.
- uzvest uz ceļa Palīdzēt izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- ramēt Pāļus dzīt.
- rammāt Pāļus dzīt.
- ramot Pāļus dzīt.
- ieskatīt Pamanīt, ieraudzīt (kādu).
- ievieķēt Pamanīt, ieraudzīt.
- noblenst Pamanīt, ieraudzīt.
- paredzēt Pamanīt, ieraudzīt.
- uzblemzt Pamanīt, ieraudzīt.
- iemanīt Pamanīt; ieraudzīt; just; uztvert; ņemt vērā.
- gaiņāt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- gainīt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- atgriezt Panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ; atdzīt atpakaļ.
- pamurdīties Paņurdzīt.
- policijas kontrole papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestāžu norādītajiem ierobežojumiem.
- okstīt Par suni - dzīt pēdas.
- okstot Par suni - dzīt pēdas.
- bezcerīgs parāds parāds, kuru nav iespējams piedzīt (debitora bankrots vai maksātnespēja vai piedziņas termiņa izbeigšanās) un tāpēc jānoraksta no debitora konta.
- pusacs Parasti savienojumā "ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.": pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu.
- paraudzīties Paraudzīt (3); palūkoties (2).
- apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
- apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
- lūkāt pakaļā pārbaudīt; uzraudzīt, uzmanīt.
- kontrolētājs Pārbaudītājs, uzraudzītājs.
- sadzīt Pārdzīt (dzīvniekus) no ganībām mājās.
- pārdzīdināt Pārdzīt mājās.
- pārbēdzināt Pārdzīt pāri, ļaut pārbēgt.
- pārdenkt Pārdzīt.
- pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju.
- kūrēt Pārraudzīt, sekot darbam, norisēm kādā nozarē, resorā u. tml.
- pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija.
- pacelt galvu pārvarēt vājumu, ar cerībām raudzīties nākotnē.
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- pārraudzīt Pārzināt un uzraudzīt (piemēram, kā stāvokli, darbību).
- pārzinēt Pārzināt; pārraudzīt.
- vēlēšanas pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei
- pabudināt Paskubināt, steidzināt, dzīt uz priekšu.
- jēlmines Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna; jēlmenes.
- jēlmenes Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna.
- sadzinums Paveikta darbība, rezultāts --> sadzīt(3).
- elekts Pāvesta izraudzīts, bet vēl nekonsekrēts bīskaps.
- izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos).
- izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt.
- izzudināt Pazudināt, padzīt, iznīcināt, izskaust.
- gūties Pēc kaut kā dzīties.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums.
- sekt Pēdas dzīt; sekot; vērot.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai); persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- reflektants Persona, kas ir izraudzīta iespējamai pieņemšanai darbā, arī kāda darba, uzdevuma veikšanai.
- reflektants Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- sadzildēt Pieaugt, sadzīt.
- dadzīt Piedzīt pie kā.
- pietramdīt Piedzīt, pietriekt.
- piediznāt Piedzīties, pieskriet.
- izlenkt Piemeklēt, izzināt, izraudzīt, atrast, (īsto momentu vai vietu).
- kiravāt Pieskatīt, uzraudzīt.
- piļņavāt Pieskatīt, uzraudzīt.
- uzvāķēt Pieskatīt, uzraudzīt.
- vāķēt Pieskatīt, uzraudzīt.
- aizsmirdināt Piesmirdināt; padzīt ar smaku.
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- pāļu piestātne piestātne, kas izveidota uz gruntī iedzītiem pāļiem.
- izķekoties Pietiekami blēņoties, dzīt muļķīgus jokus, izsmieties.
- pievajāt Pietramdīt, piedzīt.
- blūžģināt Plakšķināt ūdeni, lai sadzītu zivis tīklā.
- indozijs Plīvurs, neliels izaugums paparžu lapu virspusē, sedz sporangiju kaudzītes (sorusus).
- uzpļaut Pļaujot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte.
- brjuņetka Policijas mašīna, arī ieslodzīto pārvadāšanai.
- apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
- politieslodzītais Politiskais ieslodzītais.
- politlēģeris Politisko ieslodzīto nometne.
- moderators Prezbiteriāņu baznīcas mācītājs, kura uzdevums ir veidot un pārraudzīt vienu no baznīcas dzīves jomām.
- dzīšanās Process --> dzīties.
- kvazistacionārs process process, kura izplatīšanās ātrums izraudzītajā ierobežotajā sistēmā ir tik liels, ka laikā, kurā process izplatās pa visu sistēmu, tās stāvoklis praktiski nemainās.
- kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
- kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; nesaprotams, juceklīgs.
- izblūžģināt Radot šļakstošu troksni izdzīt no ūdens.
- parādīt durvis (kādam) raidīt projām, padzīt; atraidīt.
- parādīt, kur mūrnieks sienā caurumu atstājis raidīt projām, padzīt.
- aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt.
- vabīt Raidīt, dzīt (prom).
- pendzēt Raidīt, dzīt projām.
- riedīt raidīt, dzīt.
- pieraidīt Raidot projām sadzīt.
- aizstrostīt Rājot vai, piespiežot ar varu, aizdzīt.
- uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, Ieraudzīt, atrast (ko).
- gaudīt Raudzīt ko iegūt.
- temmēt Raudzīt, mēģināt paredzēt.
- raudzīties (arī skatīties) ar lielām acīm raudzīties izbrīnā, pārsteigumā.
- raudzīties (arī skatīties) ar kārām acīm raudzīties kāri.
- raudzīties (arī skatīties) ar baltām acīm raudzīties ļoti dusmīgi.
- zīmoties Raudzīties pēc pazīšanas zīmēm.
- noraudzīties Raudzīties un pabeigt raudzīties.
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- vidēt Raudzīties, lūkoties.
- apdzīšanas redzamības attālums redzamības attālums, kas vajadzīgs, lai autovadītājs varētu droši apdzīt, braucot ar projektēto (aprēķina) ātrumu.
- ļodzīties Refl. --> ļodzīt (2).
- samaidzīties Refl. --> samaidzīt; tikt samaidzītam.
- uzdzīties Refl. --> uzdzīt (3); tikt uzdzītām.
- aizriet Rejot aizbaidīt, aizdzīt.
- uzriet Rejot izdzīt no slēptuves (medījumu).
- ieslodzījums Rezultāts --> ieslodzīt (1).
- aizrīdīt Rīdot suni, aizdzīt (kādu).
- atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
- atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) šurp.
- izrīdīt Rīdot suni, izdzīt (kādu).
- abominēt Riebties, nolādēt, raudzīt novērst.
- kaņģerēt Rīkot, dzīt.
- phur-bu Rituālais duncis ar trijskaldņa asmeni, ko izmantio Tibetas budisma rituālos, lai izdzītu ļaunos garus.
- žornīt Rokās mīcīt, spaidīt, žņaudzīt.
- uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
- rudzīši Rudzītis.
- skatīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kartību); raudzīties (4).
- izsviest pa durvīm (kādu) rupji aizraidīt projām, padzīt.
- dzīt (arī raidīt, triekt) uz pekli (biežāk elli), arī triekt peklē (biežāk ellē) Rupji dzīt projām.
- raidīt (arī dzīt, triekt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Rupji dzīt projām.
- izkrāģēt Rupji izdzīt, izgrūst (no kurienes), parasti satverot aiz apkakles.
- aizraidīt uz elli (retāk pekli) Rupji padzīt.
- uzurķēt Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- uzrušināt Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- aprumbāties Saaugt, sadzīt, aizdzīt.
- sadrausmēt Sabārt, iebiedējot padzīt.
- satapāt Sadzīt (ecēšās) tapas.
- sagaņģēt Sadzīt (kur iekšā).
- savantēt Sadzīt (kur iekšā).
- savārīt Sadzīt (kur iekšā).
- saaugt Sadzīt (par brūci, ievainotu ķermeņa dalu).
- dadzīt Sadzīt (par brūci).
- sarumbēties Sadzīt (par lauztu kaulu).
- uzčamdīt Sadzīt kaut kur augšā.
- apstāvināt Sadzīt kopā (ganāmpulku) un vairs neļaut izklīst (līdz ganāmpulks apgulstas).
- sapernīt sadzīt kopā.
- saraicīt Sadzīt kopā.
- savaļāt Sadzīt kopā.
- rīmulī lopus griezt sadzīt lopus apļveida barā un atpūsties (par slinku ganu).
- dadzīt Sadzīt pa pēdām.
- izjodināt Sadzīt pēdas (zaglim).
- saseķēt Sadzīt pēdas, sadabūt.
- sasekt Sadzīt pēdas; izzināt.
- nolipēt Sadzīt pēdas.
- aizrepēt Sadzīt tā, ka paliek grubuļaina, aprepējusi rēta.
- nosatirīties Sadzīt un nolobīties (par ādas virskārtu).
- aizrecēt Sadzīt, aizdzīt izveidojoties asins sarecējumam.
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sarumbēt Sadzīt, saaugt; sarumbēties.
- samiet Sadzīt, sasist (parasti zemē).
- savajāt Sadzīt, saslaucīt.
- saganīt Sadzīt, savākt kopā.
- aizraukties Sadzīt.
- aizrukt Sadzīt.
- lezēt Sadzīt.
- savaļīt sadzīt^1^.
- sadzīvēt sadzīt^2^.
- sarembēt sadzīt^2^.
- bāzēšana Sagataves, detaļas vai izstrādājuma novietošana attiecībā pret izraudzīto koordinātu sistēmu.
- iesvaidīt Sagatavot; izraudzīt un sagatavot.
- saļumdīties Sagrīļoties, saļodzīties.
- kā ļurka saka par ko nesaturīgu, izļodzītu, arī izmirkušu, mīkstu.
- kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts.
- piesiet sirdi saka, ja grib aizdzīt izsalkumu, ieēst ko sātīgu, iestiprināties (arī uzsmēķējot, iedzerot), ja kas labi garšo.
- acis meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- skatiens meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- skatiens (arī acis) meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- skatīties acīs (kādam) saka, ja meklējot nevar ieraudzīt to, kas ir turpat, tuvumā.
- raugies (arī skaties) ar acīm! saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
- paņemt acis pirkstos saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
- paņem acis pirkstos, deguns parādīs saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
- aizriest Sākt dzīt (jaunus asnus, pumpurus).
- līcin sākt sākt liekties, sākt ļodzīties.
- saļobīties Sākt ļodzīties, kļūt nestabilam, nedrošam.
- saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par ķermeni, tā daļu); īsu brīdi ļodzīties.
- saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par priekšmetiem); īsu brīdi ļodzīties.
- sakupučot Salikt (sienu) mazās kaudzītēs.
- spermaglutinācija Salipšana kaudzītēs, raksturīga spermatozoīdu īpašība.
- saļumpurēties Saļodzīties; sašūpoties.
- nožulināt Samaidzīt.
- sadukurēt Sameklēt, sadzīt.
- sašukīt Sameklēt; sadzīt pēdas.
- ņaudzīt Saņūcīt, saņurdzīt.
- saņaudzīt Saņūcīt, saņurdzīt.
- iemikāt Saņurdzīt; sadot ar dūrēm.
- izņukāt Saņurdzīt.
- Chionodoxa sardensis Sardas sniedzīte.
- vaktēties Sargāt, uzraudzīt, uzmanīt.
- vaktēt Sargāt; uzraudzīt.
- Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika.
- sablenzt Saskatīt, ieraudzīt.
- izgrīlināt Satricināt, izļodzīt.
- ust Sauciens, ko lieto, lai atbaidītu, padzītu cūku.
- iemest Savienojumā ar "acs", "skatiens": ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- furņīt Savienojumā ar ārā: censties dabūt ārā; izdzīt, padzīt.
- dzītin Savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; dzīšus.
- dzīšus Savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- sažņaugāt Sažņaudzīt.
- vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
- flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos.
- Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem.
- āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki.
- diakonise Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
- nomofilaki Sevišķa komisija Atēnās, kuras uzdevums bija raudzīties, lai tautas sapulcē (eklēsijā) pieņemtie lēmumi nerunātu pretī likumiem.
- izmeklēts Sevišķi rūpīgi izraudzīts; augstām prasībām atbilstošs; izsmalcināts.
- sniegpulksteniņi Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica").
- zilsniedzītes Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica").
- Scilla sibirica Sibīrijas zilsniedzīte.
- kopna siena gabana (kaudzīte).
- spīne sienā iedzīta nagla.
- centunculus Sīkaudzītes.
- dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli.
- porgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - porgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar porgu.
- purgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - purgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar purgu.
- brukt Sist, dzīt.
- klambāt Sist, dzīt.
- profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā.
- izvaļģīt Sitot ar virvi, izdzīt ārā.
- ieķūlāt Sitot iedzīt, ietriekt.
- izspalot Sitot izdzīt.
- izspaļot Sitot izdzīt.
- bipolārās koordinātes skaitļi, kas nosaka punkta vietu plaknē atkarībā no diviem izraudzītiem punktiem, kurus sauc par poliem.
- izredzēt Skatīt, ieraudzīt.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama; uzraudzīt.
- jaktēt Skatīties, vērot, sekot (kāda darbībai, rīcībai); raudzīties, lai nenotiek kas nevēlams.
- aizjundīt Skubinot aizdzīt.
- brizdāt Skūt, dzīt bārdu.
- nocūrēt Slepus izraudzīt.
- hronofobija Slimīgas bailes no laika, no kurām sevišķi cieš ilgtermiņa ieslodzītie.
- slonīt Slodzīt, nospiest.
- ķilas Smalki, ūdens dzīti ledus gabali ūdenim sasalstot, vižņi.
- pašmauga Smuidru, garu kociņu audzīte izcirtumā.
- chionodoxa Sniedzītes.
- murīt Spaidīt, mocīt; staipīt, žņaudzīt.
- mokurēt Spaidīt, murdzīt, pamocīt.
- taukāt Spaidīt, slodzīt.
- murņīt Spaidīt, žņaudzīt.
- ņaidzīt Spaidīt, žņaudzīt.
- penitenciārā pedagoģija specifiska izglītības darba prakse, kuras mērķis ir atbalstīt un veicināt ieslodzītās personas pašizaugsmes iespējas un sekmēt iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas.
- gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas).
- gnauzīt Spiest, burzīt, žņaudzīt (rokas).
- lampočka Spuldzīte.
- masķ Stāvoklis ieslodzīto vidē (piem., autoritāte, pazemotais).
- pārvaldība stāvoklis, kad (kas, piemēram, teritorija, organizācija vai process) tiek kontrolēts, uzraudzīts.
- vonckāt Steidzīgi dzīt prom.
- kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis.
- ķīvenis Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež.
- stīgāt Stīdzēt, stiepties garumā, dzīt stīgas.
- mīt uz papēžiem stingri uzraudzīt, uzmanīt kādu, izrīkot.
- skatīties uz pirkstiem (kādam) stingri, sīkumaini uzraudzīt, uzmanīt kādu.
- virpeles Stipri nodzīta un sasvīduša zirga apspalvojuma izskats.
- zmaudzīt Stipri spaidīt, žņaudzīt.
- vantēt Straujas darbības apzīmējums: mest, sist, dzīt, rijīgi un ātri ēst, dūšīgi strādāt.
- rencelēt Streipuļot, ļodzītes.
- klesterēt Streipuļot, ļodzīties.
- memmuļot Streipuļot, ļodzīties.
- aizčūlāt Strutojot sadzīt.
- zoņķēt Stumt, grūst, iedzīt.
- aizsunīt Sunījot padzīt, padzīt kā suni.
- zvārēties Svārstīties; šūpoties, līgoties; ļodzīties; kustēties.
- izsvilināt Svilinot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- šautīt Šaubīt, ļodzīt.
- nošķērmēt Šķielējot saskatīt (ieraudzīt).
- aizsprauslāt Šņācot, šķaudot, sprauslājot aizdzīt, padzīt.
- tantulēt Šūpoties, grīļoties, ļodzīties.
- dajoties Šūpoties, līgoties, zvalstīties, ļodzīties.
- lingāt Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
- lingot Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
- zvīroties Šūpoties, ļodzīties.
- izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu.
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- trīskāršu Tāds (žogs), kas veidots, pie zemē iedzītiem stabiem horizontāli piestiprinot vai stabu gropēs iestiprinot trīs kārtis.
- drīzdzija Tāds, kas palīdz ātri sadzīt (kāda puķe).
- bezgaumīgs Tāds, kas veidots vai izraudzīts bez labas gaumes; negaumīgs.
- slēpts Tāds, ko nevar ieraudzīt, pamanīt; tāds, ko ir grūti vai neiespējami konstatēt.
- pazimigs Tāds, ko var viegli ieraudzīt, pamanīt.
- naglāts Tāds, kur ir iedzītas naglas.
- naglains Tāds, kurā ir iedzītas (daudzas) naglas.
- piedzīt Tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā.
- pārvads Tehniska sistēma kustības pārnešanai no viena (dzenošā) elementa uz otru (dzīto) elementu.
- blanko indosaments teksts, ko vekseļa turētājs uzraksta vekseļa otrā pusē, nenorādīdams naudas saņēmēju; šis uzraksts dod tiesības jebkurai personai (vekseļa uzrādītājam) no vekseļa devēja piedzīt tajā minēto summu.
- kazemāts Telpa ieslodzītajiem (cietoksnī, pilī u. tml.).
- vēlēšanu iecirknis Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem.
- tualete Tērps, parasti ar piederumiem, rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots.
- naudas kaltēšanās ticējums, ka vasaras saulgriežos pusnaktī vai pusdienā kādā nomaļā vietā var ieraudzīt uguntiņu, kas nozīmē, ka tur paslēpta nauda.
- soda mērs tiesas, tiesneša vai citas amatpersonas konkrētā gadījuma likuma sankcijas robežās izraudzītais sods par likumpārkāpumu.
- attālās pārraudzības zonde tīkla ierīce, kas analizē attālās pārraudzības informāciju. Zonde var pārraudzīt trafiku un noteiktos apstākļos izziņot trauksmi. To var periodiski izmantot gan trafika pārraudzībai, gan statistikas iegūšanai.
- dzītinis Tīkls, kurā zivis tiek sadzītas.
- dabūt vilka pasi tikt atbrīvotam no darba, no kādiem pienākumiem; tikt padzītam, atraidītam.
- nokļūt (arī nonākt) (kāda) redzes laukā Tikt ieraudzītam.
- nonākt (arī nokļūt) (kāda) redzes laukā Tikt ieraudzītam.
- nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā Tikt ieraudzītam.
- izļodzīties Tikt izļodzītam.
- izlidot Tikt izslēgtam (no mācību iestādes); tikt atlaistam (no darba); tikt padzītam (no kurienes).
- iziet Tikt izšautam cauri (kam), caur (ko); tikt izdzītam, izsistam, arī izgrūstam cauri (kam), caur (ko).
- pagadīties Tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam.
- sadzīties Tikt sadzītam (parasti par kupenām, sniegu); arī stipri sasnigt.
- Centunculus minimus tīruma sīkaudzīte.
- Anagallis minima tīruma sīkaudzītes "Centunculus minimus" nosaukuma sinonīms.
- komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks.
- ietrenkāt Trenkājot iedzīt (kur iekšā dzīvniekus).
- attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); atdzīt.
- aptriekt Triecot padzīt kam apakšā.
- attriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, pie kā u. tml.); atdzīt.
- aptriekt Triecot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt); apdzīt.
- aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.
- tupiņa Tupa - guba, kaudzīte.
- tupezis Tupesis - neliela, apaļa siena, labības u. c. kaudzīte, kopa.
- uzurbt Urbjot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- censors Uz 5 gadiem izvēlēts maģistrāts senajā Romā, kura uzdevums bija novērot pilsoņu ienākumus, sadalīt tos pa šķirām, uzlikt tiem nodevas un vispārini uzraudzīt viņu tikumisko dzīvi.
- raicīt Uzart, vagas dzīt.
- reicīt Uzart, vagas dzīt.
- reitīt Uzart, vagas dzīt.
- uzstīpāt Uzdzīt stīpas.
- uzstīpot Uzdzīt stīpas.
- cīlēt Uzmanīgi skatīties, raudzīties (uz ko).
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (piemēram, kādu vietu), sekot (piemēram, kādam informācijas līdzeklim), lai ieraudzītu ko gaidītu, iegūtu kādu informāciju u. tml.
- pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
- dakiravāt Uzmanīt, uzraudzīt.
- pasēt Uzmanīt, uzraudzīt.
- uzpasēt Uzmanīt; uzraudzīt; aprūpēt.
- bosēt Uzmesties par rīkotāju; pārraudzīt.
- dzīdināt Uzmudināt, izdzīt ļaudis.
- saošķerēt Uzost, sadzīt pēdas.
- pārraudzīt Uzraudzīt (kādu), būt atbildīgam (par kādu).
- ganīt Uzraudzīt (lauksaimniecības dzīvniekus) ganībās; panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) ganās.
- vagarēt Uzraudzīt darbus (par vagaru).
- pravīt Uzraudzīt, lai viss norit atbilstoši iepriekš zināmiem rituāliem.
- monitorēt Uzraudzīt, novērot.
- inspicēt Uzraudzīt, pārlūkot; kontrolēt.
- vāķīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu).
- uzlenkt Uzraudzīt, pieskatīt.
- uzlūkot Uzraudzīt, pieskatīt.
- uzskatīt Uzraudzīt, pieskatīt.
- modēt Uzraudzīt, sargāt.
- izpasēt Uzraudzīt, uzmanīt (ilgāku laiku); pieskatīt bārnu.
- pārzināt Uzraudzīt, vadīt (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- pārvērties Uzraudzīt.
- uzpasētājs Uzraudzītājs, uzmanītājs.
- užgā Uzsauciens sunim, pavēle uzbrukt, dzīt pēdas.
- ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm).
- dziet Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus).
- dzieties Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus).
- aizvaga Vaga, kas atrodas aiz citām vagām un ir dzīta citā virzienā.
- stote vāģu plācēs iedzīta vāģu sānu stute.
- coronilla Vainadzītes.
- aizdzīdināt Vairākkārt aizdzīt.
- atdzanāt Vairākkārt dzīt (piemēram, cūku pie kuiļa).
- murdzulēties Vairākkārt murdzīt; rotaļāties, murdzot, ņurcot (kādu dzīvnieku, piemēram, kaķi).
- murdzulēt Vairākkārt murdzīt.
- aizrīdināt Vairākkārt rīdot suni, aizdzīt (kādu).
- atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
- atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) šurp.
- pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt.
- aizbļaustīt Vairākkārt skaļi kliedzot aizdzīt.
- dapiļnavāt Vairākkārt, arī bieži uzmanīt, uzraudzīt.
- dzīdināt Vairākkārt, atkārtoti dzīt.
- izgāzīt Vairākkārtīgi ļodzīt, sašķiebt.
- ādainis Vājš, vecs, nodzīts zirgs.
- publiskā nesējorganizācija valdības pārraudzīta institūcija, kas nodrošina vispārējus telekomunikāciju pakalpojumus.
- valkstīties Valstīties, ļodzīties.
- velstīties Valstīties; ļodzīties, šķobīties.
- Ēdenes dārzs Vecās Derības Pirmajā Mozus grāmatā un Korānā - "dārzs", kurā pēc savas radīšanas dzīvojuši Ādams un Ieva un no kura tie par nepaklausību izdzīti.
- gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt (1).
- gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu).
- atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt.
- kaška Veclaiku būvēs, kur dzelzi nelietoja, stenderē iedzīts koka kāsis, uz kura durvju eņģes jeb pakari uzmaukti.
- ādainieks Vecs, vājš, nodzīts zirgs; kleperis.
- ādelnieks Vecs, vājš, nodzīts zirgs.
- zvanārs Vecs, vājš, nodzīts zirgs.
- aizvēdināt Vēdinot aizdzīt.
- kontrolēt veikt kontroli (1), uzraudzīt, pārbaudīt.
- naigāt Veltīgi dzīt (lopus).
- izdecelēt Veltīgi izdzīt, nodarbināt.
- izkvernēties Veltīgi pēc kāda raudzīties, veltīgi gaidīt.
- dandzītnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Dandzītes" iedzīvotāji.
- nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.
- nopasēt Vērojot, uzmanot u. tml. atrast, izraudzīt (īsto laiku, brīdi).
- tielēt Vērot, raudzīties.
- tīlēt Vērot, raudzīties.
- vaktēt Vērot, skatīties, uzmanīt, lai ko konstatētu, ieraudzītu.
- švelbināt Vicinot dzīt.
- bruģatiesa Vidzemes kārtības tiesas (1671.-1889. g.) nosaukums tautā, jo šīs tiesas uzdevums bija arī uzraudzīt lauku ceļu un tiltu turēšanu kārtībā.
- vendi viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā
- izvēlētā lauka aizsardzība viena vai vairāku īpaši izraudzītu lauku aizsardzību pārraidāmajā ziņojumā.
- atdzīties Vienam otru padzīt.
- kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem ieslodzītajiem.
- nepārtrauktības vienādojums viens no hidrodinamikas vienādojumiem, kas izsaka masas nezūdamības likumu jebkuram kustībā esoša šķidruma vai gāzes tilpumam: δr/δt+div(ru)=0, (r – šķidruma blīvums, u – ātrums izraudzītajā punktā).
- vantināt Viļāt, ņurdzīt.
- vantināties Viļāt, ņurdzīt.
- mulsterēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt.
- mulsturēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt.
- atpīle Virs ledus sadzītais un atkal sasalušais ūdens.
- atpīlis Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens.
- suga Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens.
- priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
- krabiķis Zemē iedzīts zarains miets, uz kā laukā žāvē labību.
- līmetņošana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem.
- nivelēšana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem.
- zemrauģītis Zemraudzītis.
- skilla Zilsniedzīte ("Scilla").
- zilsniedzītes Zilsniedzīte ("Scilla").
- scilla Zilsniedzītes.
- apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to.
- aiznaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā un ievaino dzīvnadzi.
- žmaidzīt Zmaidzīt (kaut ko mīkstu spaidīt).
- aizjendzēt Zobojot padzīt.
- līdztiesības tiesībsargs Zviedrijā 1980. gadā ieviests ierēdņa amats, kura pienākums raudzīties, lai tiktu ievērots 1979. gadā pieņemtais likums par sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz darbu; līdztiesības ombuds; līdztiesības ombudsmens.
- žaugoties Žaudzīties.
- žlodzīties Žļodzīties.
- žmaudzīt Žņaudzīt, spaidīt.
- žņaudzēt Žņaudzīt.
- žņaugāt Žņaudzīt.
- zurzināt Žņaudzīt.
dzīt citās vārdnīcās:
MEV