Paplašinātā meklēšana

Meklējam dzīt.

Atrasts vārdos (417):

Atrasts vārdu savienojumos (37):

Atrasts skaidrojumos (1240):

aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām
ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs
aizrumpēt Aizaugt, aizdzīt
aizsūlāt Aizčūlāt, strutojot sadzīt
kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes
padzīt (arī aiztriekt, retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie (visiem) jodiem, (visiem) velniem) aizdzīt
aizčamdīt Aizdzīt
aizčudīt Aizdzīt
aizčūdīt Aizdzīt
aizganīt Aizdzīt
aizgumdīt Aizdzīt
aizjūdīt Aizdzīt
aizporķīt Aizdzīt
aizpudīt Aizdzīt
paraidīt Aizdzīt
aizstuidīt Aizdzīt (grūžot)
dasadzīties Aizdzīt (mājdzīvniekus) kur, līdz kādai vietai
aizaugt Aizdzīt (par brūci)
aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!"
aizbuknīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem
aizbuksnīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem
aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt
aizskūpstīt Aizdzīt ar skūpstu
aiztremt Aizdzīt ar troksni
aizdukņīt Aizdzīt dunkājot
aizstuknīt Aizdzīt grūžot
aiztirdīt Aizdzīt kaitinot
nobust Aizdzīt miegu
aiztalzīt Aizdzīt perot
attramdīt aizdzīt projām
aiztriekt pie velna aizdzīt projām
aizbidināt Aizdzīt prom
aizbiedināt Aizdzīt prom
aizdzīt ellē aizdzīt prom, padzīt
aizbēdzināt Aizdzīt, aizgaiņāt
aizskruķēt Aizdzīt, aizgrūst ar krāsns kruķi
aizkliedēt Aizdzīt, aizklīdināt
aizburgāt Aizdzīt, aizripināt (ar nūju)
aiztrenkāt Aizdzīt, aiztrenkāt vairākkārt vai vairākus
aiztrankāt Aizdzīt, aiztrenkt vairākkārt vai vairākus
saretēt Aizdzīt, aprētot
izčamdīt Aizdzīt, izdzīt
aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus
aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem) aizdzīt, padzīt
pasūtīt (aizsūtīt, biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda, ratā) aizdzīt, padzīt
aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) aizdzīt, padzīt
aizpujāt Aizdzīt, padzīt
pabēdzināt Aizdzīt, padzīt
tremt Aizdzīt, padzīt
aiztriekt ratā aizdzīt, padzīt, dzīt projām
aizčuidīt Aizdzīt, patriekt
aizjādīt Aizdzīt, patriekt
aizbruzdināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni
aizretēt Aizdzīt, sadzīt
aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju
aturdīt Aizraidīt, atdzīt
aizdzīt Aizraidīt; padzīt
aizcuidīt Aizrīdīt; aizdzīt
aizstīdīt Aiztriekt, padzīt
aizvalcīt Aiztriekt; aizdzīt
krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
aplūkot Apciemot, apraudzīt
lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais
apgaiņāt Apdzīt
kost Apdzīt (par automašīnām)
apjumdīt Apdzīt, aptrenkt apkārt kaut kam
apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi
stūkās iet apraudzīt dzemdētāju
klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks
apslogāt Apslodzīt
reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi
aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā; paraudzīties visapkārt
lūkāt Apziemot, lai apraudzītu
nourrāt ar "urrā" saucienu padzīt runātāju no katedras
pulināt ar airi dzīt uz priekšu (laivu)
uzbrukt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
uzklupt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
uzkrist ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
aizburt ar burvībām aizdzīt
raugos iet ar ciemakukuli iet apraudzīt jaunpiedzimušo bērnu
sadalbāt ar dalbu 2 (zivju dunkuri) sadzīt zivis tīklā
izdedzināt ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizdukurēt ar dukuri (3) aizdzīt zivis līdz murdam vai tīklam
aizdūlēt ar dūlāju kvēpinot padzīt
izdūmot ar dūmiem izdzīt
iemūdzīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē)
sesināt ar izsaucieniem "se, se, sē, sē" dzīt projām (suni)
dunkāt ar kārti dzīt zivis tīklā
uzdalbāt ar kārti izdzīt zivis no pacerēm
izdzīt ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt
mādīt ar kaunu padzīt
atkvēpināt ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā)
glaust ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu)
glāstīt ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku)
raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
aizmentēt ar menti padzīt prom
koizāt ar nūju sist vai dzīt projām
šveicēt ar pātagu sadzīt kopā (cūkas)
atorēt ar pūlēm atdzīt
blenkt ar pūlēm samanīt, noticēt, ieraudzīt
ievanckāt ar pūlēm, grūtībām iedzīt (dzīvniekus)
savanckāt ar pūlēm, grūtībām sadzīt (dzīvniekus)
cišināt ar saucienu "ciš!" dzīt projām
dungāt ar speciālu nūju sitot pa ūdeni dzīt zivis tīklā
iedenkt ar spēku iedzīt
izdalbāt ar stangu izdzīt zivis no paceres vai cilvēkus no istabas
izdukāt ar stieni izdzīt zivis no krasta alām
iečamdīt ar troksni un biedējot iedzīt
pārurrināt ar urkšķēšanas palīdzību dzīt mājās (cūkas)
izkruķēt ar varu (ar kruķi) izdzīt
gubīt ar varu aizgādāt prom, nodzīt (augli)
izpuijāt ar varu padzīt
izraidīt ar varu padzīt, aizdzīt
aizbudzīt ar varu, ar vārdiem aizdzīt prom
izdunkurēt ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot
ieklučot Arestēt, ieslodzīt
kardziņš Arkla balsta pludzītis
izart Arot izveidot (piemēram, vagu); izdzīt (7)
pašārstēšanās Ārstēšanās ar paša izraudzītajiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības
vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli
baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā
heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā
ģeocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Zemes centrā; praksē šo sistēmu izmanto galvenokārt astrometrijā
izmest uz ielas (kādu) atbrīvot, padzīt (biežāk no darba)
atjūdīt Atdzīt, attriekt
atvārīt Atdzīt, attriekt
attraukt Atdzīt, attriekt šurp
attrinkt Atdzīt, steigšus un bez žēlastības attriekt
atdzīt Atkal kļūt veselam; sadzīt
atdzīdināt atkārtoti aizdzīt, padzīt
atkuļāt atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
piedzenāt atkārtoti dzīt kopā
atvajāt atkārtoti dzīt projām
aizšaudīt atkārtoti šaujot, aiztramdīt, aizdzīt
atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām
atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām
izķedināt Atklāt pārkāpumu, izzināt, sadzīt pēdas
paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē
atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
pasūtīt Atraidīt; aizdzīt
notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu)
izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli)
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu)
apsteigt ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1
satrinkt ātri sadzīt (parasti mājdzīvniekus)
izverdēt ātri un izveicīgi izmest, izdzīt
iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties
Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt
celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes
rumpēt augt, dzīt (par brūci)
koordinatometrs Automātiska vai pusautomātiska koordinātu mērierīce, kas izraudzītu punktu koordinātas reģistrē kādā no datu nesējiem
ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin
daļģēt Baidīt zivis, lai sadzītu tās tīklā vai murdā
dunkurēt Baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot (pa ūdeni) ar dunkuru; sist (pa ūdeni) ar dunkuru
iebaidēt Baidot iedzīt (kur iekšā)
iebaidīt Baidot iedzīt (kur iekšā)
attramdīt baidot padzīt
attrenkāt baidot padzīt
pabaidēt Baidot padzīt
aizbārt Barot aizdzīt, aizgādāt prom
baznīcas skola baznīcas dibināta un pārraudzīta skola
aizberzēt Berzējot aizdzīt prom
kā suni bez žēlastības, cilvēka necienīgi (nošaut, nosist, padzīt, aprakt)
aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt
pārtramdīt Biedējot pārdzīt
bidināt Biedēt, padzīt
aizbungāt Bungojot aizdzīt, pavisam aizbaidīt; aizgādāt (projām)
lenturēties būt nestabilam, ļodzīties
vākšot būt nomodā un kaut ko uzraudzīt
skatīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5)
pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
kļebačāties būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt
skatīties būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2)
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma)
meklēt ar acīm censties ieraudzīt
meklēt ar acīm (arī ar skatienu) censties ieraudzīt
meklēt ar skatienu (arī ar acīm) censties ieraudzīt
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu)
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3)
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt
stenkties Censties, dzīties, cīnīties
ceremonijmeistars Ceremoniāla kārtības pārraudzītājs
precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo
sprīdināt cieši iedzīt vai ielikt
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
(ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
cietpieres Cietaudzītes
cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte
kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais
raiška ciglis jeb dadzītis ("Carduelis carduelis")
rauguļnieks cilvēks, kas dodas apraudzīt jaunpiedzimušo
vieninieks cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā
izredzētais cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri
nākamais cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri
pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs
kaņģermanis cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus
pārraugs cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko)
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai
vinstēties cīnīties, vēlēties viens otru apdzīt
dadzīši Dadzītis
ciglis dadzītis – zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi
ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns
kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis")
Carduelis carduelis dadzīts jeb ciglis
apdzīt daļēji (no virspuses) sadzīt
padzīt daļēji iedzīt (piemēram, naglu)
iedzīšana darbība --> iedzīt
apdzīšana darbība, process --> apdzīt
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko)
izdrillēt daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt
stērste dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube
topocentriskās koordinātas debess ķermeņa stāvoklis koordinātu sistēmā, par kuras sākumpunktu izraudzīta novērošanas vieta
iedzītnītis dem. --> iedzītnis
Išta devatā dievība hindu tantrismā, kas izraudzīta pielūgšanai, visbiežāk Šiva, Šakti vai Kālī
dzenošs divd. --> dzīt 1
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte
Scilla bifolia divlapu zilsniedzīte
čaukstīte Draudzīga veca kundzīte
albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu
Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu
vaikot Dzenāt, dzīt ārā
padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt
dzijāt Dziedēt, dziedināt, sadzīt
atdziedāt Dziedot aizdzīt, dziedot novērst, dziedot pievilināt
aizdziedāt Dziedot padzīt
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas
aizretināt Dzīstot aizaugt, aizdzīt
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt
dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu
močīt dosku dzīt projām
triekt (arī dzīt) ratā (arī uz elli, pie velna) dzīt projām
dzīt uz elli dzīt projām
dzīt pie velna dzīt projām
sūtīt pie velna dzīt projām, noraidīt kādu,neatzīt kāda domas, rīcību
triekt pie velna dzīt projām, padzīt
vaņķēt Dzīt projām, padzīt
pasūtīt pie joda dzīt projām, padzīt (kādu)
triekt pie joda dzīt projām; atvairīt
sūtīt pie velna (arī pie visiem (arī deviņiem) velniem, arī pie joda) dzīt prom
aizvagāt dzīt vagas līdz noteiktai vietai
retināt dzīt, dzīstot aizaugt
jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
rēdēt dzīt, nīdēt; līst (līdumu)
saretēt Dzīt, sadzīt
saretināt Dzīt, sadzīt
splenst dzīt, skubināt (cūkas)
pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami
rūdināt dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā
uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
EDAU Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
klondavāties Ejot nest, vilkt sev līdzi (priekšmetus); dzīt sev līdzi (dzīvniekus)
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
Bio–Savāra likums elektrodinamiskas likums, kas nosaka strāvas magnētiskā lauka indukciju brīvi izraudzītā telpas punktā
bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā
Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Kombuļu pagastā, platība - 18,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 14 m; Ildzītis; Ilzes ezers
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus
tāraka Ezoterismā centrs starp uzacīm un, ja māceklis pareizi meditē, tad šajā punktā tas spēj ieraudzīt vai sajust gaismu
Chionodoxa forbesii Forbsa sniedzīte
aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt
izgaiņāt Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai
aizpaijāt Glāstot aizdzīt
uzlūrēt Glūnot uzskatīt, ieraudzīt
Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs
Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā
grillāties Grīļoties, ļodzīties
Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji
Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi
ķekāt Ģeķības, aušības dzīt
ķēkāties Ģeķības, aušības dzīt
izbrīdināt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes
izbrīdīt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums
cerene Iecerētā, izraudzītā līgava
kumdināt Iedvesmot, uzmundrināt, dzīt
ieīlēt Iedzīt
iemūdīt Iedzīt
iedzenīt Iedzīt (1)
iedziļināt Iedzīt (3), ierakt
piemiet Iedzīt (blakus mietam)
paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt)
sastukāt Iedzīt (mietu)
nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās
iedukāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu
iedūkāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu
ierāt Iedzīt bailes ar pārmetumiem un rājoties
bukrags Iedzīt bukragā - panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā
aizspīlēt Iedzīt ķīlīti, iestiprināt cirvim kātu
zabināt Iedzīt lamatās, sprostā
novilkt kreklu (kādam) iedzīt nabadzībā, izputināt kādu; ļoti izmantot
ienaglot Iedzīt naglu
savadžot iedzīt vadžus (visus vai daudzus)
iemaidīt Iedzīt, iebāzt
iestumpāt Iedzīt, ieblīvēt
iestuidīt Iedzīt, iedvest
ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī)
aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
iemiet Iedzīt, iesist (zemē)
tapāt Iedzīt, iesist tapu; ielikt grabeklim zarus
ievantēt Iedzīt, ietriekt
ievārīt Iedzīt, ietriekt
iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā; piedzīt
iezvelt Iekraut, iedzīt
ieraugt Ieraudzīt
iesavērties Ieraudzīt
poļiķ Ieraudzīt
uzbolēt Ieraudzīt
uzķīķerēt Ieraudzīt ar binokli
pamanīt Ieraudzīt, arī saskatīt
noglenst Ieraudzīt, pamanīt
atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī)
atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības)
pamatīt Ieraudzīt, pamanīt, viedēt
uzredzēt Ieraudzīt, pamanīt; ieskatīt
uzvīdēt Ieraudzīt, sajēgt
piematīt Ieraudzīt, sajust
saziktīt Ieraudzīt, saskatīt
raugt Ieraudzīt, uzraudzīt
ievērāt Ieraudzīt; arī pamanīt
ieriest iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus)
ieriezt iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus)
ieklambāt Iesist, iedzīt (āķi)
ievencēt Iesist, sitot iedzīt
sprangāt Ieslēgt, ieslodzīt
sprostīt Ieslēgt, ieslodzīt
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
iegūstīt Ieslodzīt
iespert Ieslodzīt
iespiest Ieslodzīt
iesprangāt Ieslodzīt
iesprēdzēt Ieslodzīt
iesprestīt Ieslodzīt
iesprūdīt Ieslodzīt
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus)
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus)
ietimbāt Ieslodzīt cietumā
iespostīt Ieslodzīt, ieslēgt
saspostīt Ieslodzīt, ieslēgt
saspostot Ieslodzīt, ieslēgt
pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto
akķivists Ieslodzītais, kas pakļaujas administrācijai
mužiks Ieslodzītais, kas strādā cietumā
galdu sistēma ieslodzīto hierarhijas sistēma
masņits Ieslodzīto sadale
iemaidzīt Iespiest, iedzīt
iekoklēt Ietaupīt, iedzīt
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai)
izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5)
precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru)
apsklandēt Ietvert ar kāršu žogu, sadzīt aplokā
ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību; rezultāts --> ieslodzīt (2)
Ildzes ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā
Ilzas ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā
Ilzes ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā
apsargāt ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt
izdzīties ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ)
nosalasities ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru)
izdzīties ilgāku laiku, daudz dzīt (kādu)
izdzenāt ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu
izvaktēt ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt
izvaktēties ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt
čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina
Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem
izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā)
izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums
izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, izmantošanai, pētīšanai, novērošanai); piemērotā, atbilstošā izraudzīšanās
vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama)
korrektorijs Istaba, kur ieslodzīt nogrēkojušos mūkus katoļu klosteros
noļodzīties īsu brīdi ļodzīties un pārstāt, ļodzīties
paļodzīties īsu brīdi, mazliet ļodzīties
pūlēt izārstēt vai izdzīt ko ļaunu ar sevišķi spēcīgiem, arī burvju līdzekļiem
izfurķīt Izdabūt (ārā); izdzīt
izbidžīt Izdzīt
izbodzīt Izdzīt
izbudzīt Izdzīt
izdungāt Izdzīt
izdzievāt Izdzīt
izkruķit Izdzīt
izpluinīt Izdzīt
izspangāt Izdzīt
iztremt Izdzīt
izurīt Izdzīt
iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
apdzīt Izdzīt (vagu ap ko, kam apkārt)
nodzīt Izdzīt (vagu)
gagarēt Izdzīt (vēžus vai zivis no upes vai ezera krasta alām)
izdūlēt Izdzīt ar dūmiem (parasti bites)
iztraicēt Izdzīt ārā
izasnot Izdzīt asnus
izvasāt Izdzīt atvases
izkokot Izdzīt vai nopērt ar spieķi, nūju
dupināt Izdzīt vēzi no pakrastes alas
izvalcēt Izdzīt, dzīt ārā
izvaikāt Izdzīt, dzīt ārā, patriekt
izvaikot Izdzīt, dzīt ārā, patriekt
izspundēt Izdzīt, izgrūst
niecināt Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest
izčavāt Izdzīt, izmest
izķuidāt Izdzīt, izmest
izzarot Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus)
izpendzēt Izdzīt, izraidīt
izsvēpt Izdzīt, izraidīt
svēpt Izdzīt, izskaust
izvantēt Izdzīt, iztriekt
izvārīt Izdzīt, iztriekt
izraicīt Izdzīt, iztriekt ārā
izriest Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus)
izriezt Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus)
izvaņķīt Izdzīt, padzīt
izķuidīt Izdzīt, padzīt, iztrenkt, izdabūt ārā; izmest
izfurķēt Izdzīt; izmest
izbisēt Izdzīt; iztriekt
augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai
izčīkstēt Izgrabēt, izļodzīties
izjodināt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi
izvaikāt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi
izskruķēt Izkruķēt - izdzīt draudot ar kruķi
izļenderēties Izkustēties; izļodzīties
izļengāties Izkustēties; izļodzīties; izļenderēties
izļuncināt Izkustināt, izļodzīt
izdaņgināt Izlikt no dzīvokļa, padzīt no dzīvesvietas
izļodzināt Izļodzīt
izļomīt Izļodzīt
izlumdīt Izļodzīt
izļurdzīt Izļodzīt
izļurgāt Izļodzīt
noļurkāt Izļodzīt
izagāzalēties Izļodzīties
izakustēties Izļodzīties
izakužināties Izļodzīties
izaļodzīties Izļodzīties
izaļurkāties Izļodzīties
izļomīties Izļodzīties
izļumt Izļodzīties
izļurdzīties Izļodzīties
izļurgāties Izļodzīties
izļurgt Izļodzīties
izļukt Izļodzīties (1)
izļuncināties Izļodzīties (1)
izakļaustīties Izļodzīties (par mēbelēm)
saklugt Izļodzīties, kļūt ļodzīgam
izgāzīties Izļodzīties, sašķiebties
centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos
iznērēt Izmeklēt, izraudzīt
izulpēt Izņemt, izvēlēt, izraudzīt
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu)
notauļāt Izpētīt, izmeklēties, izraudzīties
sapumpurēties Izplaukt, izdzīt pumpurus
izpuģot Izpostīt, izdzīt
iztulznāties Izpūžņot; izpūžņojot sadzīt
izvadīt Izraidīt, izdzīt
izvanskāt Izraidīt, izdzīt
iztrenkt Izraidīt, izdzīt (cilvēku)
iztriekt Izraidīt, izdzīt (cilvēku)
izvanckāt Izraidīt; izdzīt
izpasēt Izraudzīt
noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu)
svaidīt Izraudzīt un iecelt
sašķirt izraudzīt, atlasīt audzināšanai
nerēt Izraudzīt, izvēlēt
nērēt Izraudzīt, izvēlēt
deleģēt Izraudzīt, izvēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus)
izlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus)
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus)
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2)
lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu)
salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu)
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus)
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem)
noraudzīt Izraudzīt; nolūkot (1)
nocerēt Izraudzīties
izavēlēties Izraudzīties (atbilstošu cilvēku)
noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu)
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem
sašķirties izraudzīties un atlasīt
noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot
lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu)
nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu
stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu
izrūcināt Izrūcināt māju ar lāci - padzīt ļaunumu no mājas, kur ļaudis dzīvojuši naidā, izvadājot pa to rūcošu lāci
izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes)
izsvērties Izšķobīties, izļodzīties
aiztraucēt Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt
iztrinkt Iztrenkt, izdzīt
izdzīdināt Izvadīt, izdzīt laukā
izmilnot Izvajāt, izdzīt, izsist
lasīties Izvēlēties, izraudzīties
iemēdīt Izzobojot, mēdot iedzīt (kur) iekšā
uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
tērģēties Jokus dzīt, pļāpāt
pakļaustīties kādu brīdi ļodzīties
kopkamera Kamera vairākiem ieslodzītajiem
čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte
koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto koncentrēšanas un izolēšanas vieta ar sevišķi smagu režīmu
seilāties Kāri raudzīties (uz ēdienu, dzērienu), tā ka tek siekalas
daļģe Kārts zivju baidīšanai, lai sadzītu tās tīklā
daļģis Kārts zivju baidīšanai, lai sadzītu tās tīklā
notabļu sapulce kārtu pārstāvniecības institūcija ar karaļa izraudzītiem pārstāvjiem
kuliņš Kaudze, kaudzīte
krastiņš Kaudzīte
kūpietītis Kaudzīte
čupatka Kaudzīte, čupiņa
blāķīši Kaudzītes, čupiņas
izvēle kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1)
gumzoties Klibot, ļodzīties, grīļoties
aizklaigāt Kliedzot padzīt
aizaurēt Kliedzot, saucot dzīt 1
klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem
aptērpt kļūt veselam, sadzīt
sprūsts Koka ķīlis, kas iedzīts starp divām objekta daļām, lai tās atdalītu
stafilokoki koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķekarveida kaudzītēs; izraisa strutojošas saslimšanas
patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību
pušbols Komandu sporta spēle, kurā spēles dalībnieki (vai nu kājām, vai jāšus) cenšas pretinieku komandas vārtos iedzīt smagu un lielu (1,5-1,8 m diametrā) bumbu
auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
čupināt Kraut kaudzītēs
dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā)
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm
izpucināt Kūdot suni aizdzīt, padzīt
aizsvēpēt Kūpinot, apdūmojot aizdzīt
aizsvēpināt Kūpinot, apdūmojot aizdzīt
ļunkurēt Kustēt, ļodzīties
ļevēt Kustēt, no taukiem ļodzīties, grīļoties
ļenderēties Kustēties, ļodzīties
lompatāt Kustēties, ļodzīties
lentarēties Kustēties, ļodzīties (par stingri neiestiprinātu, nenostiprinātu priekšmetu)
kleberēties Kustēties, ļodzīties (parasti radot troksni)
klaburēties Kustēties, ļodzīties, radot klabošu troksni (par nenostiprinātiem priekšmetiem, to daļām)
ļungāties Kustēties; ļodzīties
ļenkāties Kustēties; svārstīties; ļodzīties
ļenkurēties Kustēties; svārstīties; ļodzīties
žļodzīt Kustināt (mietu dzenot mitrā zemē), ļodzīt
kapacs kūtsmēslu kaudzīte tīrumā
izkvēpināt Kvēpinot izdzīt (ko); kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus)
izsvēpināt Kvēpinot izdzīt (no kurienes, kur)
čumuls Ķekars, kušķis, kaudzīte
rievķīlis Ķīļveida ierievis, kas tiek iedzīts rievās, tāpēc detaļu savienojums nav pilnīgi precīzs
kūris Labības un pelavu guba, sadzīta pēc kulšanas
Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas
Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā
Ladziņa Ladzīte, Bolupes pieteka
Lazdoga Ladzīte, Bolupes pieteka
ārādzenamlaiks Laika posms, kad paredzēts lopus dzīt ganos
dzītuve laiks, kad lopus dzen mājās; dzītava
izbodžināt Laipni, maigi izdzīt
aizgānīt Lamājoties, zākājot patriekt, aizdzīt
pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona
Mēra māte latviešu mitoloģijā sieviešu kārtas gars, kas pārstāv mēra slimību, to pielūdzot var aizdzīt slimību
kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis
kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai
malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju
krāvumi Ledus gabali, kas sadzīti cits uz cita
aizčibināt lēnām aizdzīt, aizbaidīt
jūdīt lēnām dzīt
Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte
sekotājlidaparāts Lidaparāts, kura uzdevums ir sekot kādam noteiktam lidojošam objektam un uzraudzīt to
sklandīties Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties
sklenst Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties
kamīties Līdzi dzīties
bodžināt Liegi dzīt kopā
sabodžināt liegi sadzīt kopā
ļuburēties Lieki kustēties, ļodzīties
naīna Liess, nodzīts zirgs
naīne Liess, nodzīts zirgs
šķice lieto, lai aizdzītu kaķi
pui lieto, lai baidītu aitas, lai dzītu tās ārā no kādas vietas
tui lieto, lai gainītu, dzītu suni prom
ķič lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu
ķic lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu
ķiz lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu
uš lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas
lietvēnu Lietvēnu dzīt - lietuvēnu dzīt, spēle ar trokšņošanu un ūdens laistīšanu
ļudzināties Līgoties, ļodzīties, šurp un turp kustēties
lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties
līknaģītis Līknadzītis
plēsināt likt (sunim) dzīt, ķert u. tml. (kādu dzīvnieku); rīdīt
porķīt likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt
porņīt likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt; porķīt
kupučot likt nelielās kaudzītēs
slēpt Likt, arī glabāt (ko) tā, lai citi (to) nevar ieraudzīt, atrast
zorģēt Likt, mudināt doties (kur); arī virzīt, dzīt (kur), parasti ar grūtībām
sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties
glazoks Lodziņš kameras durvīs, caur kuru uzraugs var novērot ieslodzītos
Chionodoxa luciliale Lusillas sniedzīte
dadziedēt Ļaut sadzīt (par brūci)
šautīgs Ļodzīgs, nestabils (par slimu vai pilnībā nodzītu dzīvnieku)
grīļot Ļodzīt
ļengāt Ļodzīt
ļodzināt Ļodzīt
ļogāt Ļodzīt
ļudzināt Ļodzīt
ļukāt Ļodzīt
ļumdināt Ļodzīt
ļumināt Ļodzīt
ļundzīt Ļodzīt
ļungāt Ļodzīt
ļurdzīt Ļodzīt
ļurkāt Ļodzīt (1)
gāzīt Ļodzīt, grīļot
ļargāt Ļodzīt, šķobīt
ļergāt Ļodzīt, šķobīt
žukāt Ļodzīt, šūpot
kludzerēties Ļodzīties
lodzīties Ļodzīties
ļomīties Ļodzīties
lonkāties Ļodzīties
ļumināties Ļodzīties
lumpurēties Ļodzīties
ļumpurēties Ļodzīties
ļumstīties Ļodzīties
ļundzīties Ļodzīties
šļodzīties Ļodzīties
šutēties Ļodzīties
vantarēties Ļodzīties
ļengāties Ļodzīties (1)
ļurkāties Ļodzīties (1)
ļengāties Ļodzīties (2)
ķeiparāt Ļodzīties (kā piedzēries)
ķeipurot Ļodzīties (kā piedzēries); ķeiparāt
ķeparāt Ļodzīties (kā piedzēries); ķeiparāt
grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru; līgoties
ģilt Ļodzīties, gāzelēties
guģēties Ļodzīties, gāzelēties
gāzīties Ļodzīties, grīļoties
klederēt Ļodzīties, grīļoties
lenkurēties Ļodzīties, grīļoties
limbāties Ļodzīties, grīļoties
ļogāties Ļodzīties, grīļoties
ļorgāties Ļodzīties, grīļoties
ļuncerēt Ļodzīties, grīļoties
ļuncerēties Ļodzīties, grīļoties
šķobīties Ļodzīties, grīļoties
žvakāties Ļodzīties, grīļoties, cilāties
lancīties Ļodzīties, grīļoties, gāzelējoties staigāt
ļobīties Ļodzīties, grīļoties, līgoties
ļavēt Ļodzīties, grīļoties, ļumēt
lankarēties Ļodzīties, grīļoties, šūpoties; karāties
klidzēt Ļodzīties, klabēt
kluiņāt Ļodzīties, klibot
ļargāties Ļodzīties, kustēties
ķepurēt Ļodzīties, ķeiparāt
ļunkurēties Ļodzīties, līgoties
ļunkāties Ļodzīties, līgoties, grīļoties
ķeimurot Ļodzīties, streipuļot
šķederēt Ļodzīties, streipuļot
žārbāties Ļodzīties, šķobīties
ļangāties Ļodzīties, šūpoties
žļudzēt Ļodzīties, valstītie, želejveidīgi kustēties
ļekatot Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekāties
ļekāties Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekatot (2)
lempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet
ļempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet; lempurēties
stāvēt (arī būt) uz papēžiem ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt
raudzīties (arī skatīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti raudzīties
skatīties (kādam) uz pirkstiem ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu)
ņūņīties Maidzīt
žmaidzīt Maidzīt; masēt
Coronilla varia mainīgā vainadzīte
Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs
dzimka Matu spraudīte, sprādzīte
kraustelēt mazliet iekraut, likt kaudzītē
padzīt mazliet, daļēji sadzīt
papasēt mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
pavaktēt mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks
sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt
uzmeklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt
atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos)
sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai; meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru)
izmeklēt meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo)
vaicāt Meklēt, dzīt pēdas
vaikāt Meklēt, dzīt pēdas
sakstīt Meklēt, pēdas dzīt, sekot
sociālā darba metodes mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuru izmanto klienta sociālās problēmas izpētei un identificēšanai, palīdzības procesa nodrošināšanai un darbības rezultātu novērtēšanai; izdala 3 metožu grupas: 1) identificēšanas metožu grupa; 2) novērtēšanas metožu grupa; 3) problēmas risināšanas metožu grupa
spaļot Mest, dzīt ārā
purņīt Mest; dzīt
aizmētāt Metot padzīt
masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem
dīdelēties Mīdīties, ļodzīties, būt nemierīgam
izblisināt Mirkšķinot aizdzīt miegu
Scilla mischtschenkoana Miščenko zilsniedzīte
grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam
gumzdīt Mudināt, dzīt, kūdīt
grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu
paņurdzīt Nedaudz, mazliet ņurdzīt
pakaravulēt neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
padzīt neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās)
padzīties neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ)
paguldzīties neilgu laiku, mazliet guldzīties
paauklēt neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
paļodzīt neilgu laiku, mazliet ļodzīt
pamaidzīt neilgu laiku, mazliet maidzīt
pasargāt neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt
pavākt neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt
pažņaudzīt neilgu laiku, mazliet žņaudzīt
atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā)
atdurties nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu); uzdurties
uziet (retāk uznākt) (kam) virsū nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt
atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu)
randomizēts Nejaušs, patvaļīgi izraudzīts
neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur
aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt
aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt
čupele neliela kaudze; kaudzīte
čupata neliela kaudzīte
redzīt Nelikties redzīt - izlikties neredzam; neievērot
skrejritenis Nepiedzīts priekšējais ritenis (tvaika lokomotīvēm)
pamest (arī atstāt) savā vaļā neuzraudzīt, ļaut, lai dara, ko grib, kas patīk
iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā)
notabļi no 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji
atvasāt no jauna dzīt atvases
atvasēt no jauna dzīt atvases
atgube no krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās
nourdīt nobiedēt, aizbaidīt, padzīt
nodzīt (arī nogriezt) matus uz nulli nodzīt (nogriezt) matus līdz ādai
noslautēt Nodzīt (zirgus)
notriekt Nodzīt 1
miest bērnu nodzīt augli
putināties nodzīt augļus
drellēt Nodzīt darbā kā drelli (vergu)
rūdīt Nodzīt zirgu
skridināt nodzīt, izdzīt (liekot daudz skriet)
nourķēt Nodzīt, nogrūst
nodīdelēt Nodzīt, nogurdināt
notrencināt Nodzīt, nogurdināt
pārģērēt Nodzīt, nomocīt (zirgu)
izkaķēt nodzīt, nomocīt, izmantot
kaķināt nodzīt, nomocīt, izmantot
nodracīties Nodzīties, notrakoties
nodrakāties Nodzīties, notrakoties
rosinante Nodzīts zirgs, ādenieks, kleperis
nogriezt (arī nodzīt) (matus) uz nulli nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai
nodzīt matus uz nullīti nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai
knidināt Nolīdzināt iedzītas naglas galvu
neraugoties nolieguma divdabis --> raudzīties
nobēdzināt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt (1)
noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar ieraudzīt, atrast
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
nokaķināt Nomocīt, nodzīt, nostrādāt
nomūdzīt Nomudzīt
uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
apmudīt Noslodzīt (piem., linus mārkā)
noslonīt Noslodzīt (piem., linus)
soņņot Noslodzīt ar akmeņiem (zvejas tīklu)
aizslogāt Noslodzīt, uzlikt smagumu, nopresēt
maidīt Nospraust maidus, arī dzīt pāļus un mietus
dzievināt Nostrādināt, izdzīt
sociālā darbinieka profesionālās lomas noteiktu darbību un pienākumu kopums, kas tiek izraudzīts, īstenots un kombinēts kā viens no elementiem sociālā darbinieka mijiedarbībā ar indivīdu, grupu, kopienu
nopiļņavāt Novērot un pamanīt, ieraudzīt
noslēpt Novietot (cilvēku) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt
pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast
noslēpties Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; paslēpties
soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus
nožņaugāt Nožņaudzīt
nožņurcīt Nožņaudzīt
aizņaudēt Ņaudot, vaimanājot aizdzīt
vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu)
artrorīze Operācija kustību ierobežošanai izļodzītā locītavā (paralīzes gadījumā), izveidojot kaula transplantātu ārpus locītavas
bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai, cauruļveidīgs, ar spuldzīti galā
atsvabināt padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1)
divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki
triekt ellē (kādu) padzīt
aizpurņīt Padzīt
izkantēt Padzīt
pačudīt Padzīt
paraicīt Padzīt
patišināt Padzīt (nost, prom) dzīvnieku, skot "tiš"
izlingot Padzīt (piemēram, no darba, no skolas)
aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
pakūjāt Padzīt ar nūju
aizplītāt Padzīt ar pātagu
aizdukāt Padzīt dunkājot
aizdunkāt Padzīt dunkājot
aizdunckāt Padzīt dunkājot, aiztrenkt
aizvajāt Padzīt izsekojot, vajājot
aizmēdīt Padzīt izsmejot, izzobojot
aizlādēt Padzīt lādot, lamājot
aizlamāt Padzīt lamājot
aizlangāt Padzīt lamājot
aizsvētīt Padzīt lamājot
apdzīt Padzīt zem kā
patriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli) padzīt, aizdzīt
patrenkt Padzīt, arī izdzīt
izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju)
pavadīt ar kruķi padzīt, izraidīt (kādu, parasti lielās dusmās)
aizkaunināt Padzīt, izsaucot kaunīgumu
izvaišķīt Padzīt, izskaust
aizlecināt padzīt, likt aizlēkt projām
pakicināt Padzīt, pabaidīt (aitas), saucot "kics!"
pakičināt Padzīt, pabaidīt sakot "kič"
pakaņģerēt Padzīt, padzenāt
aizpustīt Padzīt, patriekt
pasadzīties Padzīties pakaļ
šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus
izvadīt ganu palīdzēt ganam izdzīt lopus ganos
uzvest uz ceļa Palīdzēt izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu
ramēt Pāļus dzīt
rammāt Pāļus dzīt
ramot Pāļus dzīt
ievieķēt Pamanīt, ieraudzīt
noblenst Pamanīt, ieraudzīt
paredzēt Pamanīt, ieraudzīt
uzblemzt Pamanīt, ieraudzīt
ieskatīt Pamanīt, ieraudzīt (kādu)
iemanīt Pamanīt; ieraudzīt; just; uztvert; ņemt vērā
gaiņāt panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom
gainīt panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom
atgriezt panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ; atdzīt atpakaļ
pamurdīties Paņurdzīt
policijas kontrole papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestāžu norādītajiem ierobežojumiem
okstīt par suni - dzīt pēdas
okstot par suni - dzīt pēdas
bezcerīgs parāds parāds, kuru nav iespējams piedzīt (debitora bankrots vai maksātnespēja vai piedziņas termiņa izbeigšanās) un tāpēc jānoraksta no debitora konta
pusacs parasti savienojumā "ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.": pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu
paraudzīties Paraudzīt (3); palūkoties (2)
apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu)
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu
lūkāt pakaļā pārbaudīt; uzraudzīt, uzmanīt
kontrolētājs pārbaudītājs, uzraudzītājs
pārdenkt Pārdzīt
sadzīt Pārdzīt (dzīvniekus) no ganībām mājās
pārdzīdināt Pārdzīt mājās
pārbēdzināt Pārdzīt pāri, ļaut pārbēgt
pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju
kūrēt Pārraudzīt, sekot darbam, norisēm kādā nozarē, resorā u. tml.
pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija
pacelt galvu pārvarēt vājumu, ar cerībām raudzīties nākotnē
sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā)
satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā)
uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
pārraudzīt Pārzināt un uzraudzīt (piemēram, kā stāvokli, darbību)
pārzinēt Pārzināt; pārraudzīt
vēlēšanas pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei
pabudināt Paskubināt, steidzināt, dzīt uz priekšu
jēlmenes Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna
jēlmines Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna; jēlmenes
sadzinums paveikta darbība, rezultāts --> sadzīt(3)
elekts Pāvesta izraudzīts, bet vēl nekonsekrēts bīskaps
izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos)
izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt
izzudināt Pazudināt, padzīt, iznīcināt, izskaust
gūties pēc kaut kā dzīties
ekspozīcija pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums
sekt Pēdas dzīt; sekot; vērot
kandidāts persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai); persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē)
reflektants persona, kas ir izraudzīta iespējamai pieņemšanai darbā, arī kāda darba, uzdevuma veikšanai
reflektants persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē)
sadzildēt Pieaugt, sadzīt
dadzīt Piedzīt pie kā
pietramdīt Piedzīt, pietriekt
piediznāt Piedzīties, pieskriet
izlenkt Piemeklēt, izzināt, izraudzīt, atrast, (īsto momentu vai vietu)
kiravāt Pieskatīt, uzraudzīt
piļņavāt Pieskatīt, uzraudzīt
uzvāķēt Pieskatīt, uzraudzīt
vāķēt Pieskatīt, uzraudzīt
aizsmirdināt Piesmirdināt; padzīt ar smaku
izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt
steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem
pāļu piestātne piestātne, kas izveidota uz gruntī iedzītiem pāļiem
izķekoties Pietiekami blēņoties, dzīt muļķīgus jokus, izsmieties
pievajāt Pietramdīt, piedzīt
blūžģināt Plakšķināt ūdeni, lai sadzītu zivis tīklā
indozijs Plīvurs, neliels izaugums paparžu lapu virspusē, sedz sporangiju kaudzītes (sorusus)
uzpļaut Pļaujot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko)
Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte
brjuņetka Policijas mašīna, arī ieslodzīto pārvadāšanai
apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
politieslodzītais Politiskais ieslodzītais
politlēģeris Politisko ieslodzīto nometne
moderators Prezbiteriāņu baznīcas mācītājs, kura uzdevums ir veidot un pārraudzīt vienu no baznīcas dzīves jomām
dzīšanās process --> dzīties
kvazistacionārs process process, kura izplatīšanās ātrums izraudzītajā ierobežotajā sistēmā ir tik liels, ka laikā, kurā process izplatās pa visu sistēmu, tās stāvoklis praktiski nemainās
kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs
kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; nesaprotams, juceklīgs
izblūžģināt Radot šļakstošu troksni izdzīt no ūdens
parādīt, kur mūrnieks sienā caurumu atstājis raidīt projām, padzīt
parādīt durvis (kādam) raidīt projām, padzīt; atraidīt
aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt
riedīt raidīt, dzīt
vabīt Raidīt, dzīt (prom)
pendzēt Raidīt, dzīt projām
pieraidīt Raidot projām sadzīt
aizstrostīt Rājot vai, piespiežot ar varu, aizdzīt
uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, Ieraudzīt, atrast (ko)
gaudīt Raudzīt ko iegūt
temmēt Raudzīt, mēģināt paredzēt
raudzīties (arī skatīties) ar lielām acīm raudzīties izbrīnā, pārsteigumā
raudzīties (arī skatīties) ar kārām acīm raudzīties kāri
raudzīties (arī skatīties) ar baltām acīm raudzīties ļoti dusmīgi
zīmoties Raudzīties pēc pazīšanas zīmēm
noraudzīties Raudzīties un pabeigt raudzīties
(uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
vidēt Raudzīties, lūkoties
apdzīšanas redzamības attālums redzamības attālums, kas vajadzīgs, lai autovadītājs varētu droši apdzīt, braucot ar projektēto (aprēķina) ātrumu
ļodzīties refl. --> ļodzīt (2)
samaidzīties refl. --> samaidzīt; tikt samaidzītam
uzdzīties refl. --> uzdzīt (3); tikt uzdzītām
aizriet Rejot aizbaidīt, aizdzīt
uzriet Rejot izdzīt no slēptuves (medījumu)
ieslodzījums rezultāts --> ieslodzīt (1)
aizrīdīt Rīdot suni, aizdzīt (kādu)
atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ)
atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) šurp
izrīdīt Rīdot suni, izdzīt (kādu)
abominēt Riebties, nolādēt, raudzīt novērst
kaņģerēt Rīkot, dzīt
phur-bu Rituālais duncis ar trijskaldņa asmeni, ko izmantio Tibetas budisma rituālos, lai izdzītu ļaunos garus
žornīt Rokās mīcīt, spaidīt, žņaudzīt
uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko)
rudzīši Rudzītis
skatīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kartību); raudzīties (4)
izsviest pa durvīm (kādu) rupji aizraidīt projām, padzīt
dzīt (arī raidīt, triekt) uz pekli (biežāk elli), arī triekt peklē (biežāk ellē) Rupji dzīt projām
raidīt (arī dzīt, triekt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Rupji dzīt projām
izkrāģēt Rupji izdzīt, izgrūst (no kurienes), parasti satverot aiz apkakles
aizraidīt uz elli Rupji padzīt
uzurķēt Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko)
uzrušināt Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko)
aprumbāties Saaugt, sadzīt, aizdzīt
sadrausmēt Sabārt, iebiedējot padzīt
aizraukties Sadzīt
aizrukt Sadzīt
lezēt Sadzīt
satapāt Sadzīt (ecēšās) tapas
sagaņģēt Sadzīt (kur iekšā)
savantēt Sadzīt (kur iekšā)
savārīt Sadzīt (kur iekšā)
saaugt Sadzīt (par brūci, ievainotu ķermeņa dalu)
dadzīt Sadzīt (par brūci)
sarumbēties Sadzīt (par lauztu kaulu)
uzčamdīt Sadzīt kaut kur augšā
sapernīt sadzīt kopā
saraicīt Sadzīt kopā
savaļāt Sadzīt kopā
apstāvināt Sadzīt kopā (ganāmpulku) un vairs neļaut izklīst (līdz ganāmpulks apgulstas)
rīmulī lopus griezt sadzīt lopus apļveida barā un atpūsties (par slinku ganu)
rīmulī griezt lopus sadzīt lopus ganībās un ļaut tiem apgulties
dadzīt Sadzīt pa pēdām
nolipēt Sadzīt pēdas
izjodināt Sadzīt pēdas (zaglim)
saseķēt Sadzīt pēdas, sadabūt
sasekt Sadzīt pēdas; izzināt
aizrepēt Sadzīt tā, ka paliek grubuļaina, aprepējusi rēta
nosatirīties Sadzīt un nolobīties (par ādas virskārtu)
aizrecēt Sadzīt, aizdzīt izveidojoties asins sarecējumam
savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sarumbēt Sadzīt, saaugt; sarumbēties
samiet Sadzīt, sasist (parasti zemē)
savajāt Sadzīt, saslaucīt
saganīt Sadzīt, savākt kopā
savaļīt sadzīt^1^
sadzīvēt sadzīt^2^
sarembēt sadzīt^2^
bāzēšana Sagataves, detaļas vai izstrādājuma novietošana attiecībā pret izraudzīto koordinātu sistēmu
iesvaidīt Sagatavot; izraudzīt un sagatavot
saļumdīties Sagrīļoties, saļodzīties
kā ļurka saka par ko nesaturīgu, izļodzītu, arī izmirkušu, mīkstu
kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts
piesiet sirdi saka, ja grib aizdzīt izsalkumu, ieēst ko sātīgu, iestiprināties (arī uzsmēķējot, iedzerot), ja kas labi garšo
acis meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt
skatiens meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt
skatiens (arī acis) meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt
skatīties acīs (kādam) saka, ja meklējot nevar ieraudzīt to, kas ir turpat, tuvumā
raugies (arī skaties) ar acīm! saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu)
paņemt acis pirkstos saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt
paņem acis pirkstos, deguns parādīs saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt
aizriest sākt dzīt (jaunus asnus, pumpurus)
līcin sākt sākt liekties, sākt ļodzīties
saļobīties sākt ļodzīties, kļūt nestabilam, nedrošam
saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par ķermeni, tā daļu); īsu brīdi ļodzīties
saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par priekšmetiem); īsu brīdi ļodzīties
sakupučot Salikt (sienu) mazās kaudzītēs
spermaglutinācija Salipšana kaudzītēs, raksturīga spermatozoīdu īpašība
saļumpurēties Saļodzīties; sašūpoties
nožulināt Samaidzīt
sadukurēt Sameklēt, sadzīt
sašukīt Sameklēt; sadzīt pēdas
ņaudzīt Saņūcīt, saņurdzīt
saņaudzīt Saņūcīt, saņurdzīt
izņukāt Saņurdzīt
iemikāt Saņurdzīt; sadot ar dūrēm
Chionodoxa sardensis Sardas sniedzīte
vaktēties Sargāt, uzraudzīt, uzmanīt
vaktēt Sargāt; uzraudzīt
Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika
sablenzt Saskatīt, ieraudzīt
izgrīlināt Satricināt, izļodzīt
ust Sauciens, ko lieto, lai atbaidītu, padzītu cūku
iemest savienojumā ar "acs", "skatiens": ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties
furņīt savienojumā ar ārā: censties dabūt ārā; izdzīt, padzīt
dzīšus savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
dzītin savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; dzīšus
sažņaugāt Sažņaudzīt
vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu
flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos
Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem
āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki
diakonise Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
nomofilaki Sevišķa komisija Atēnās, kuras uzdevums bija raudzīties, lai tautas sapulcē (eklēsijā) pieņemtie lēmumi nerunātu pretī likumiem
izmeklēts Sevišķi rūpīgi izraudzīts; augstām prasībām atbilstošs; izsmalcināts
Scilla sibirica Sibīrijas zilsniedzīte
sniegpulksteniņi Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica")
zilsniedzītes Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica")
kopna siena gabana (kaudzīte)
spīne sienā iedzīta nagla
centunculus Sīkaudzītes
dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli
porgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - porgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar porgu
purgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - purgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar purgu
brukt Sist, dzīt
klambāt Sist, dzīt
profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā
izvaļģīt Sitot ar virvi, izdzīt ārā
ieķūlāt Sitot iedzīt, ietriekt
izspalot Sitot izdzīt
izspaļot Sitot izdzīt
bipolārās koordinātes skaitļi, kas nosaka punkta vietu plaknē atkarībā no diviem izraudzītiem punktiem, kurus sauc par poliem
izredzēt Skatīt, ieraudzīt
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama; uzraudzīt
jaktēt Skatīties, vērot, sekot (kāda darbībai, rīcībai); raudzīties, lai nenotiek kas nevēlams
aizjundīt Skubinot aizdzīt
brizdāt Skūt, dzīt bārdu
nocūrēt Slepus izraudzīt
hronofobija Slimīgas bailes no laika, no kurām sevišķi cieš ilgtermiņa ieslodzītie
slonīt Slodzīt, nospiest
ķilas Smalki, ūdens dzīti ledus gabali ūdenim sasalstot, vižņi
pašmauga Smuidru, garu kociņu audzīte izcirtumā
chionodoxa Sniedzītes
murīt Spaidīt, mocīt; staipīt, žņaudzīt
mokurēt Spaidīt, murdzīt, pamocīt
taukāt Spaidīt, slodzīt
murņīt Spaidīt, žņaudzīt
ņaidzīt Spaidīt, žņaudzīt
penitenciārā pedagoģija specifiska izglītības darba prakse, kuras mērķis ir atbalstīt un veicināt ieslodzītās personas pašizaugsmes iespējas un sekmēt iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas
gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas)
gnauzīt Spiest, burzīt, žņaudzīt (rokas)
lampočka Spuldzīte
masķ stāvoklis ieslodzīto vidē (piem., autoritāte, pazemotais)
pārvaldība stāvoklis, kad (kas, piemēram, teritorija, organizācija vai process) tiek kontrolēts, uzraudzīts
vonckāt Steidzīgi dzīt prom
ķīvenis Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež
kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis
stīgāt Stīdzēt, stiepties garumā, dzīt stīgas
mīt uz papēžiem stingri uzraudzīt, uzmanīt kādu, izrīkot
skatīties uz pirkstiem (kādam) stingri, sīkumaini uzraudzīt, uzmanīt kādu
virpeles stipri nodzīta un sasvīduša zirga apspalvojuma izskats
zmaudzīt stipri spaidīt, žņaudzīt
vantēt Straujas darbības apzīmējums: mest, sist, dzīt, rijīgi un ātri ēst, dūšīgi strādāt
rencelēt Streipuļot, ļodzītes
klesterēt Streipuļot, ļodzīties
memmuļot Streipuļot, ļodzīties
aizčūlāt Strutojot sadzīt
zoņķēt Stumt, grūst, iedzīt
aizsunīt Sunījot padzīt, padzīt kā suni
zvārēties Svārstīties; šūpoties, līgoties; ļodzīties; kustēties
izsvilināt Svilinot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
šautīt Šaubīt, ļodzīt
nošķērmēt Šķielējot saskatīt (ieraudzīt)
aizsprauslāt Šņācot, šķaudot, sprauslājot aizdzīt, padzīt
tantulēt Šūpoties, grīļoties, ļodzīties
dajoties Šūpoties, līgoties, zvalstīties, ļodzīties
zvīroties Šūpoties, ļodzīties
lingāt Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot
lingot Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot
izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu
akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus
trīskāršu tāds (žogs), kas veidots, pie zemē iedzītiem stabiem horizontāli piestiprinot vai stabu gropēs iestiprinot trīs kārtis
drīzdzija tāds, kas palīdz ātri sadzīt (kāda puķe)
bezgaumīgs tāds, kas veidots vai izraudzīts bez labas gaumes; negaumīgs
slēpts tāds, ko nevar ieraudzīt, pamanīt; tāds, ko ir grūti vai neiespējami konstatēt
pazimigs tāds, ko var viegli ieraudzīt, pamanīt
naglāts tāds, kur ir iedzītas naglas
naglains tāds, kurā ir iedzītas (daudzas) naglas
piedzīt tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā
pārvads Tehniska sistēma kustības pārnešanai no viena (dzenošā) elementa uz otru (dzīto) elementu
blanko indosaments teksts, ko vekseļa turētājs uzraksta vekseļa otrā pusē, nenorādīdams naudas saņēmēju; šis uzraksts dod tiesības jebkurai personai (vekseļa uzrādītājam) no vekseļa devēja piedzīt tajā minēto summu
kazemāts telpa ieslodzītajiem (cietoksnī, pilī u. tml.)
vēlēšanu iecirknis Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem
tualete Tērps, parasti ar piederumiem, rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots
naudas kaltēšanās ticējums, ka vasaras saulgriežos pusnaktī vai pusdienā kādā nomaļā vietā var ieraudzīt uguntiņu, kas nozīmē, ka tur paslēpta nauda
soda mērs tiesas, tiesneša vai citas amatpersonas konkrētā gadījuma likuma sankcijas robežās izraudzītais sods par likumpārkāpumu
attālās pārraudzības zonde tīkla ierīce, kas analizē attālās pārraudzības informāciju. Zonde var pārraudzīt trafiku un noteiktos apstākļos izziņot trauksmi. To var periodiski izmantot gan trafika pārraudzībai, gan statistikas iegūšanai
dzītinis Tīkls, kurā zivis tiek sadzītas
dabūt vilka pasi tikt atbrīvotam no darba, no kādiem pienākumiem; tikt padzītam, atraidītam
nokļūt (arī nonākt) (kāda) redzes laukā tikt ieraudzītam
nonākt (arī nokļūt) (kāda) redzes laukā tikt ieraudzītam
nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā tikt ieraudzītam
izļodzīties tikt izļodzītam
izlidot tikt izslēgtam (no mācību iestādes); tikt atlaistam (no darba); tikt padzītam (no kurienes)
iziet tikt izšautam cauri (kam), caur (ko); tikt izdzītam, izsistam, arī izgrūstam cauri (kam), caur (ko)
pagadīties tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam
sadzīties tikt sadzītam (parasti par kupenām, sniegu); arī stipri sasnigt
Centunculus minimus tīruma sīkaudzīte
Anagallis minima tīruma sīkaudzītes "Centunculus minimus" nosaukuma sinonīms
komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks
ietrenkāt Trenkājot iedzīt (kur iekšā dzīvniekus)
attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); atdzīt
aptriekt Triecot padzīt kam apakšā
attriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, pie kā u. tml.); atdzīt
aptriekt Triecot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt); apdzīt
aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt
tupiņa Tupa - guba, kaudzīte
tupezis Tupesis - neliela, apaļa siena, labības u. c. kaudzīte, kopa
uzurbt Urbjot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko)
censors uz 5 gadiem izvēlēts maģistrāts senajā Romā, kura uzdevums bija novērot pilsoņu ienākumus, sadalīt tos pa šķirām, uzlikt tiem nodevas un vispārini uzraudzīt viņu tikumisko dzīvi
raicīt Uzart, vagas dzīt
reicīt Uzart, vagas dzīt
reitīt Uzart, vagas dzīt
uzstīpāt Uzdzīt stīpas
uzstīpot Uzdzīt stīpas
cīlēt Uzmanīgi skatīties, raudzīties (uz ko)
uzmanīt Uzmanīgi vērot (piemēram, kādu vietu), sekot (piemēram, kādam informācijas līdzeklim), lai ieraudzītu ko gaidītu, iegūtu kādu informāciju u. tml.
dakiravāt Uzmanīt, uzraudzīt
pasēt Uzmanīt, uzraudzīt
pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu)
uzpasēt Uzmanīt; uzraudzīt; aprūpēt
bosēt Uzmesties par rīkotāju; pārraudzīt
dzīdināt Uzmudināt, izdzīt ļaudis
saošķerēt Uzost, sadzīt pēdas
pārvērties Uzraudzīt
pārraudzīt Uzraudzīt (kādu), būt atbildīgam (par kādu)
ganīt Uzraudzīt (lauksaimniecības dzīvniekus) ganībās; panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) ganās
vagarēt Uzraudzīt darbus (par vagaru)
pravīt Uzraudzīt, lai viss norit atbilstoši iepriekš zināmiem rituāliem
monitorēt Uzraudzīt, novērot
inspicēt Uzraudzīt, pārlūkot; kontrolēt
uzlenkt Uzraudzīt, pieskatīt
uzlūkot Uzraudzīt, pieskatīt
uzskatīt Uzraudzīt, pieskatīt
vāķīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu)
modēt Uzraudzīt, sargāt
izpasēt Uzraudzīt, uzmanīt (ilgāku laiku); pieskatīt bārnu
pārzināt Uzraudzīt, vadīt (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.)
uzpasētājs Uzraudzītājs, uzmanītājs
užgā Uzsauciens sunim, pavēle uzbrukt, dzīt pēdas
ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm)
dziet Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus)
dzieties Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus)
aizvaga Vaga, kas atrodas aiz citām vagām un ir dzīta citā virzienā
stote vāģu plācēs iedzīta vāģu sānu stute
coronilla Vainadzītes
aizdzīdināt vairākkārt aizdzīt
atdzanāt vairākkārt dzīt (piemēram, cūku pie kuiļa)
murdzulēt vairākkārt murdzīt
murdzulēties vairākkārt murdzīt; rotaļāties, murdzot, ņurcot (kādu dzīvnieku, piemēram, kaķi)
aizrīdināt vairākkārt rīdot suni, aizdzīt (kādu)
atrīdināt vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ)
atrīdināt vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) šurp
pērt vairākkārt sitot, ar sitieniem dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt
aizbļaustīt vairākkārt skaļi kliedzot aizdzīt
dapiļnavāt vairākkārt, arī bieži uzmanīt, uzraudzīt
dzīdināt vairākkārt, atkārtoti dzīt
izgāzīt vairākkārtīgi ļodzīt, sašķiebt
ādainis Vājš, vecs, nodzīts zirgs
publiskā nesējorganizācija valdības pārraudzīta institūcija, kas nodrošina vispārējus telekomunikāciju pakalpojumus
valkstīties Valstīties, ļodzīties
velstīties Valstīties; ļodzīties, šķobīties
Ēdenes dārzs Vecās Derības Pirmajā Mozus grāmatā un Korānā - "dārzs", kurā pēc savas radīšanas dzīvojuši Ādams un Ieva un no kura tie par nepaklausību izdzīti
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu)
gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt (1)
atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt
kaška Veclaiku būvēs, kur dzelzi nelietoja, stenderē iedzīts koka kāsis, uz kura durvju eņģes jeb pakari uzmaukti
ādelnieks Vecs, vājš, nodzīts zirgs
zvanārs Vecs, vājš, nodzīts zirgs
ādainieks Vecs, vājš, nodzīts zirgs; kleperis
aizvēdināt Vēdinot aizdzīt
kontrolēt veikt [kontroli]{s:2358}, uzraudzīt, pārbaudīt
naigāt Veltīgi dzīt (lopus)
izdecelēt Veltīgi izdzīt, nodarbināt
izkvernēties Veltīgi pēc kāda raudzīties, veltīgi gaidīt
dandzītnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Dandzītes" iedzīvotāji
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai
nopasēt Vērojot, uzmanot u. tml. atrast, izraudzīt (īsto laiku, brīdi)
tielēt Vērot, raudzīties
tīlēt Vērot, raudzīties
vaktēt Vērot, skatīties, uzmanīt, lai ko konstatētu, ieraudzītu
švelbināt Vicinot dzīt
bruģatiesa Vidzemes kārtības tiesas (1671.-1889. g.) nosaukums tautā, jo šīs tiesas uzdevums bija arī uzraudzīt lauku ceļu un tiltu turēšanu kārtībā
vendi viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā
izvēlētā lauka aizsardzība viena vai vairāku īpaši izraudzītu lauku aizsardzību pārraidāmajā ziņojumā
atdzīties Vienam otru padzīt
kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem ieslodzītajiem
nepārtrauktības vienādojums viens no hidrodinamikas vienādojumiem, kas izsaka masas nezūdamības likumu jebkuram kustībā esoša šķidruma vai gāzes tilpumam: δr/δt+div(ru)=0, (r – šķidruma blīvums, u – ātrums izraudzītajā punktā)
vantināt Viļāt, ņurdzīt
vantināties Viļāt, ņurdzīt
mulsterēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt
mulsturēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt
atpīle Virs ledus sadzītais un atkal sasalušais ūdens
atpīlis Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens
suga Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens
priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties)
krabiķis Zemē iedzīts zarains miets, uz kā laukā žāvē labību
līmetņošana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem
nivelēšana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem
zemrauģītis Zemraudzītis
skilla Zilsniedzīte ("Scilla")
zilsniedzītes Zilsniedzīte ("Scilla")
scilla Zilsniedzītes
apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to
aiznaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā un ievaino dzīvnadzi
žmaidzīt Zmaidzīt (kaut ko mīkstu spaidīt)
aizjendzēt Zobojot padzīt
līdztiesības tiesībsargs Zviedrijā 1980. gadā ieviests ierēdņa amats, kura pienākums raudzīties, lai tiktu ievērots 1979. gadā pieņemtais likums par sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz darbu; līdztiesības ombuds; līdztiesības ombudsmens
žaugoties Žaudzīties
žlodzīties Žļodzīties
žņaudzēt Žņaudzīt
žņaugāt Žņaudzīt
zurzināt Žņaudzīt
žmaudzīt Žņaudzīt, spaidīt

dzīt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV