iezvelt
iezvelt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iezveļu | iezveļam | iezvēlu | iezvēlām | iezvelšu | iezvelsim |
| 2. pers. | iezvel | iezveļat | iezvēli | iezvēlāt | iezvelsi | iezvelsiet, iezvelsit |
| 3. pers. | iezveļ | iezvēla | iezvels | |||
Pavēles izteiksme: iezvel (vsk. 2. pers.), iezveliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iezveļot (tag.), iezvelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iezveltu
Vajadzības izteiksme: jāiezveļ
1.Spēcīgi iesist.
Saistītās nozīmesiebelzt, iebliezt, uzmest, uzdot
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Ar brīvo roku Marts iezvēla viņai pa seju.
- Tajā brīdī notika neiedomājamais, Pikča sāpīgi iezvēla ar slotu Maļenkovam pa muti.
- Iespējams, tā bija kļūda, jo piepešs nelabums piedzina muti ar rūgtu žulti, acu plakstiņi sāpīgi iezvēla, it kā vējā parauti loga aizvirtņi.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.