iezvelt
iezvelt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iezveļu | iezveļam | iezvēlu | iezvēlām | iezvelšu | iezvelsim |
| 2. pers. | iezvel | iezveļat | iezvēli | iezvēlāt | iezvelsi | iezvelsiet, iezvelsit |
| 3. pers. | iezveļ | iezvēla | iezvels | |||
Pavēles izteiksme: iezvel (vsk. 2. pers.), iezveliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iezveļot (tag.), iezvelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iezveltu
Vajadzības izteiksme: jāiezveļ
1.Spēcīgi iesist.
2.Iekraut, iedzīt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izlec ārā ar trubas galu rokā un iezveļ pa manas mašīnas stiklu.
- Jau pēc mirkļa Virsnieks pamatīgi iezvēla pa Kapteiņa sarkano degunu.
- – Loranga sauca, iezveldams ar malkas šķilu pa šķūnīti.
- Jaunākais mēģināja iezvelt sevišķi leknam dadzim, taču netrāpīja. „
- Šāviens bija to pārtraucis, kā ar milnu spēcīgi iezvēlis viņam pa ceļgaliem.