aizrepēt
aizrepēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizrepēju | aizrepējam | aizrepēju | aizrepējām | aizrepēšu | aizrepēsim |
| 2. pers. | aizrepē | aizrepējat | aizrepēji | aizrepējāt | aizrepēsi | aizrepēsiet, aizrepēsit |
| 3. pers. | aizrepē | aizrepēja | aizrepēs | |||
Pavēles izteiksme: aizrepē (vsk. 2. pers.), aizrepējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrepējot (tag.), aizrepēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrepētu
Vajadzības izteiksme: jāaizrepē
Sadzīt tā, ka paliek grubuļaina, aprepējusi rēta.
Avoti: LLVV