aizrestot
aizrestot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizrestoju | aizrestojam | aizrestoju | aizrestojām | aizrestošu | aizrestosim |
| 2. pers. | aizresto | aizrestojat | aizrestoji | aizrestojāt | aizrestosi | aizrestosiet, aizrestosit |
| 3. pers. | aizresto | aizrestoja | aizrestos | |||
Pavēles izteiksme: aizresto (vsk. 2. pers.), aizrestojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrestojot (tag.), aizrestošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrestotu
Vajadzības izteiksme: jāaizresto
Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizrestots lodziņš, augstas nāras, smacīgs karstums, dziļa krēsla.
- Magoņmaizīte pavadīja laiku, sēdēdama uz lāviņas un vērdamās aizrestotajā lodziņā.
- Varētu teikt arī tā: no aizrestotiem ešeloniem līdz aizrestotiem ešeloniem.
- Karaliene tiek ieslodzīta Kronburgas cietoksnī aukstā istabā ar vienu vienīgu aizrestotu logu.
- Vienīgā gaisma nāca no maza, aizrestota lodziņa pie pašiem cietuma kameras griestiem.