aizrībēt
aizrībēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizrību | aizrībam | aizrībēju | aizrībējām | aizrībēšu | aizrībēsim |
| 2. pers. | aizrībi | aizrībat | aizrībēji | aizrībējāt | aizrībēsi | aizrībēsiet, aizrībēsit |
| 3. pers. | aizrīb | aizrībēja | aizrībēs | |||
Pavēles izteiksme: aizrībi (vsk. 2. pers.), aizrībiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrībot (tag.), aizrībēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrībētu
Vajadzības izteiksme: jāaizrīb
1.Rībot attālināties.
2.lieto: pareti Iesākt rībēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizrībēja garām tramvajs.
- Garām aizrībēja autofurgons.
- Tad viss noklusa, mašīna aizrībēja tālāk, bet riteņbraucējs droši vien klusām aizstūma savu velosipēdu, neuzdrīkstoties ieslēgt lukturīti.
- Skandāls starp ministru Robertu Ķīli un Augstākās izglītības padomes vadītāju nupat jau aizrībējis līdz Ģenerālprokuratūrai.
- Tautas deju festivāls " Sudmaliņas" aizrībējis, atstājot dejotājiem jaunus iespaidus, bet skatītājiem - skaistas atmiņas.