aizrībināt
aizrībināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizrībinu | aizrībinām | aizrībināju | aizrībinājām | aizrībināšu | aizrībināsim |
| 2. pers. | aizrībini | aizrībināt | aizrībināji | aizrībinājāt | aizrībināsi | aizrībināsiet, aizrībināsit |
| 3. pers. | aizrībina | aizrībināja | aizrībinās | |||
Pavēles izteiksme: aizrībini (vsk. 2. pers.), aizrībiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrībinot (tag.), aizrībināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrībinātu
Vajadzības izteiksme: jāaizrībina
1.intransitīvs Rībinot attālināties.
2.transitīvs; lieto: pareti Iesākt rībināt; īsu brīdi rībināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš aizrībināja tālāk pa dārzu.
- Aizrībinājām garām Leijdseplejnai.
- Man nav ne jausmas, kur tagad palikuši visi tie zēni plīvojošiem matiem, kurp aizrībinājuši savos smagajos zābakos, nokniedētajām jakām žvadzot.
- Traķos 1440. gada Pūpolsvētdienā Jons Čartoriskis ar sazvērniekiem uzbruka Lietuvas dižkunigaitim Žīgimantam, sacaurumoja viņu ar iesmiem, bet pats ieņēma pili ar visām bagātībām; kunigaiša līķi viņi uzmeta uz vezuma un, palaiduši zirgu, aizrībināja aiz pils robežām.
- Bet katru reizi, kad likās — tur brauc vecaistēvs, tālie rati aizrībināja garām.