aizrīdīt
aizrīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizrīdu | aizrīdām | aizrīdīju | aizrīdījām | aizrīdīšu | aizrīdīsim |
| 2. pers. | aizrīdi | aizrīdāt | aizrīdīji | aizrīdījāt | aizrīdīsi | aizrīdīsiet, aizrīdīsit |
| 3. pers. | aizrīda | aizrīdīja | aizrīdīs | |||
Pavēles izteiksme: aizrīdi (vsk. 2. pers.), aizrīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrīdot (tag.), aizrīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrīdītu
Vajadzības izteiksme: jāaizrīda
1.Rīdot suni, aizdzīt (kādu).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Rīdīt prom.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Centrālā izlūkošanas pārvalde, siekalās aizrīdāmās, pieprasa lielāku lomu operācijā!
- Bet viņa aizrīdāmās rītin rij mani un aiz labpatikas ņurd.
- Vecais oldersons droši vien mani ar suņiem aizrīdītu, ja es tur parādītos.
- - es aizrīdāmās iesaucos.
- Kaut arī vārdi bija nosodoši, kaut kā pārlieku ātri un pārlieku žirgti sievietes tos izrunāja, gluži vai aizrīdāmās.