aizriest
aizriest 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizriešu | aizriešam | aizrietu, aizriesu | aizrietām, aizriesām | aizrietīšu, aizriesīšu | aizrietīsim, aizriesīsim |
| 2. pers. | aizriet, aizries | aizriešat | aizrieti, aizriesi | aizrietāt, aizriesāt | aizrietīsi, aizriesīsi | aizrietīsiet, aizrietīsit, aizriesīsiet, aizriesīsit |
| 3. pers. | aizrieš | aizrieta, aizriesa | aizrietīs, aizriesīs | |||
Pavēles izteiksme: aizriet, aizries (vsk. 2. pers.), aizrietiet, aizriesiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizriešot (tag.), aizrietīšot, aizriesīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizriestu
Vajadzības izteiksme: jāaizrieš
1.transitīvs Sākt dzīt (jaunus asnus, pumpurus).
2.intransitīvs; lieto: reti Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
Avoti: LLVV