aizriebt
aizriebt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: saliktie laikiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizriebju | aizriebjam | aizriebu | aizriebām | aizriebšu | aizriebsim |
2. pers. | aizrieb | aizriebjat | aizriebi | aizriebāt | aizriebsi | aizriebsiet, aizriebsit |
3. pers. | aizriebj | aizrieba | aizriebs |
Pavēles izteiksme: aizrieb (vsk. 2. pers.), aizriebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizriebjot (tag.), aizriebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizriebtu
Vajadzības izteiksme: jāaizriebj
Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Nu, viņš jau man sen aizriebis, es viņu atlaidīšu.
- Viens zābaks man ar aizriebis, tas aiz vecuma pats nezina, ko dara, sāk atšķiebt apakšējo lūpu un tapiņas kā zobus rāda, suns tāds!
- dzīvē tiku viņai tik daudz reizes aizriebusi , un ja nu viņa to visu grib atdarīt , lai
- Tad nu vienu dienu man tas aizrieba...