aizriet
aizriet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizreju | aizrejam | aizrēju | aizrējām | aizriešu | aizriesim |
| 2. pers. | aizrej | aizrejat | aizrēji | aizrējāt | aizriesi | aizriesiet, aizriesit |
| 3. pers. | aizrej | aizrēja | aizries | |||
Pavēles izteiksme: aizrej (vsk. 2. pers.), aizrejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrejot (tag.), aizriešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrietu
Vajadzības izteiksme: jāaizrej
Rejot aizbaidīt, aizdzīt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nākamā rītā kā jau parasti gar logiem aizrēja suns.
- Kārns šunelis tunelī , garām skrejot , asti luncinādams aizrej pie kliba kropļa
- Naktis pilsētā aizrēja nemanot.
- Leģenda" ir krimināltrilleris šī žanra labākajās niansēs – izcila aktierspēle, elpu aizrejošs scenārijs un perfekti atveidota sešdesmito gadu Londona.