aizrīkot
aizrīkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizrīkoju | aizrīkojam | aizrīkoju | aizrīkojām | aizrīkošu | aizrīkosim |
| 2. pers. | aizrīko | aizrīkojat | aizrīkoji | aizrīkojāt | aizrīkosi | aizrīkosiet, aizrīkosit |
| 3. pers. | aizrīko | aizrīkoja | aizrīkos | |||
Pavēles izteiksme: aizrīko (vsk. 2. pers.), aizrīkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrīkojot (tag.), aizrīkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrīkotu
Vajadzības izteiksme: jāaizrīko
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Alojas draudze savus kapu svētkus no seniem laikiem nosvētī pēc Jāņiem to svētdienu, bet tagad mācītājs tapa aizrīkots uz kādu kaimiņu draudzi, tad daži par velti uztraucās, jo tikai 3. jūlijā tos noturēja.