uzpasēt
uzpasēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpasēju | uzpasējam | uzpasēju | uzpasējām | uzpasēšu | uzpasēsim |
| 2. pers. | uzpasē | uzpasējat | uzpasēji | uzpasējāt | uzpasēsi | uzpasēsiet, uzpasēsit |
| 3. pers. | uzpasē | uzpasēja | uzpasēs | |||
Pavēles izteiksme: uzpasē (vsk. 2. pers.), uzpasējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpasējot (tag.), uzpasēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpasētu
Vajadzības izteiksme: jāuzpasē
Avoti: LLVV, ViV, RB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mājinieki varējuši viņu tikai uzpasēt, jo Amālija no palīdzības atsakoties.
- Un saimnieks Modris to visu varot no lieveņa pārskatīt un uzpasēt.
- Īrnieki vērīgi uzpasē, cik gāzes, cik mazgājamā pulvera iztērēts.
- "Drīzāk pat nāksies uzpasēt Dombrovska valdību, lai tā šogad nekrīt.
- Ļoti viņu uzpasēju, bet jutu – viņu šaisaulē vairs nekas nesaista.