uzpasētāja
uzpasētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzpasētāja | uzpasētājas |
| Ģen. | uzpasētājas | uzpasētāju |
| Dat. | uzpasētājai | uzpasētājām |
| Akuz. | uzpasētāju | uzpasētājas |
| Lok. | uzpasētājā | uzpasētājās |
Kalpone; (viesu) apkalpotāja.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādas attieksmes sekas var redzēt kopienā – tēvainim jau 40 vai vairāk gadu, bet viņš nevar iztikt bez savas uzpasētājas.
- Un tūlīt pat – nākamajā sekundē es, lielā uzpasētāja, metos uz priekšu lēkšiem, fočuku uzrauju augstu gaisā, jo intuitīvi jūtu – nenoturēšu līdzsvaru – es klūpu un krītu!!!