uzpazīt
uzpazīt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzpazīstu | uzpazīstam | uzpazinu | uzpazinām | uzpazīšu | uzpazīsim |
2. pers. | uzpazīsti | uzpazīstat | uzpazini | uzpazināt | uzpazīsi | uzpazīsiet, uzpazīsit |
3. pers. | uzpazīst | uzpazina | uzpazīs |
Pavēles izteiksme: uzpazīsti (vsk. 2. pers.), uzpazīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpazīstot (tag.), uzpazīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpazītu
Vajadzības izteiksme: jāuzpazīst
Uztvert (kādu, ko) kā iepriekš pazītu, arī, parasti pēkšņi, pazīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te nu tā auga, Salomes sakne, Dantes nosapņotā un redzējumā uzpazītā.
- – Re, kā apvēlās, tikko šo uzpazina!
- Pavadoni es no tāluma nespēju uzpazīt, turklāt viņa atradās ar muguru pret mani.
- Tā vakara debesīs mazpamazām uzrodas zvaigžņu karte, kurā zinātājs citu pēc cita var uzpazīt zvaigznājus, vilkt kopā Lielos greizos ratus, bet – tikai zinātājs.
- Piemēram, La Skalas kostīmu darbnīcā kopā ar Kristīni Jurjāni un itāļu meistariem vakar atradām materiālus, kas tradicionālos japāņu kostīmus padarīs gan uzpazīstamus, gan drusku fantastiskus vienlaicīgi.