attraukt
attraukt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | attraucu | attraucam | attraucu | attraucām | attraukšu | attrauksim |
| 2. pers. | attrauc | attraucat | attrauci | attraucāt | attrauksi | attrauksiet, attrauksit |
| 3. pers. | attrauc | attrauca | attrauks | |||
Pavēles izteiksme: attrauc (vsk. 2. pers.), attrauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: attraucot (tag.), attraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: attrauktu
Vajadzības izteiksme: jāattrauc
1.intransitīvs Ātri atkļūt, atvirzīties šurp; ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml); atvirzīties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Traukt šurp.
2.transitīvs Ātri atbildēt, atteikt.
3.transitīvs; lieto: pareti Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
4.transitīvs; lieto: reti Atdzīt, attriekt šurp.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Smiešanās un dejošana, — vārava attrauca un pielēca kājās.
- Normāli,» jauniešu leksikā attrauc četrkārtējais pasaules kausa ieguvējs.«
- Matus griežu reti, bet krāso māsa, — attrauca Natālija.
- — Neredzēju, es nezinu, — Valdis attrauc tikko dzirdami.
- - Nu, tā varbūt varētu teikt, – viņš attrauca.