attrenkt
attrenkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | attrencu | attrencam | attrencu | attrencām | attrenkšu | attrenksim |
| 2. pers. | attrenc | attrencat | attrenci | attrencāt | attrenksi | attrenksiet, attrenksit |
| 3. pers. | attrenc | attrenca | attrenks | |||
Pavēles izteiksme: attrenc (vsk. 2. pers.), attrenciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: attrencot (tag.), attrenkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: attrenktu
Vajadzības izteiksme: jāattrenc
1.Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); attriekt1.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Trenkt šurp.
2.Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); attriekt2.
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Trenkt nost (sānis, atpakaļ).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai viņš pats varēja atbildēt, vai uz mājām viņu atvilka ilgas vai attrenca bailes no atriebības, vai pagrīdē iedzina jauna nozieguma smagums.