attrenkt
Lietojuma biežums :
attrenkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); attriekt1.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Trenkt šurp.
2.Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); attriekt2.
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Trenkt nost (sānis, atpakaļ).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri