attriekties
attriekties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | attriecos | attriecamies | attriecos | attriecāmies | attriekšos | attrieksimies |
| 2. pers. | attriecies | attriecaties | attriecies | attriecāties | attrieksies | attrieksieties, attrieksities |
| 3. pers. | attriecas | attriecās | attrieksies | |||
Pavēles izteiksme: attriecies (vsk. 2. pers.), attriecieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: attriecoties (tag.), attriekšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: attriektos
Vajadzības izteiksme: jāattriecas
Ierasties (parasti steidzīgi).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un nu uz Parīzi attriekusies, pilnīgi prātu zaudējusi!
- Viņi attriecās no šī nodoma.
- Ieraudzījis, ka Indre Survilaite, no Januša varenā belziena gluži kā pasista gaisā, aizgrīļojas vairākus soļus un, attriekusies pret sienu, bezspēkā saļimst uz piemēslotās gaiteņa grīdas.
- Tā kā krieviski viņa ne velna nesaprot, bet es vāciski nesaprotu neko diži vairāk, tad nu mēs zīmējam viens otram savu dzīvi uz papīra lapeles, kā mēmie ar pirkstiem rādām savas biogrāfijas faktus, viss ir tik skaidrs, viss ir tik juceklīgs, viņa pat nezina, ka pie Baltijas jūras ir tāda Lietuva, es uzšvīkāju ko līdzīgu kartei, mēģinu uzzīmēt uz ceļiem nometušos sievieti un tai pie pupiem uzrakstu " Lietuva", bet vāciete tik godbijīgi atkārto Soviet Union, Soviet Union, es dusmojos, — kā lai uzzīmē Lietuvu, kas vispār ir uzzīmēta Lietuva, uzzīmēju koku, bet tas jau nav līdzīgs zemei, no kuras esmu attriecies šurp, tad rādu viņai uzzīmēto bābu, kura, manuprāt, simbolizē Baltijas jūru, un sanervozējies saku Mutter, bet Mutter nevar būt Union, Mutter nemēdz būt kopīga, mamma, es viņai saku, viņa pamāj ar savu kārtīgi safrizēto galviņu un atkal maļ savu Union, jajaja, Mutter, viņas formastērpa jakas pogas ir tik skaistas, tās izstaro baltu gaismu, nespēju uz tām ilgāk skatīties, tās žilbina, man sāk sūrstēt acis, entschuldigen Sie bitte...
- Toreiz viņa bija cietin cietusies, kamēr vīrs augu dienu nosēdēja blakus jaunai un skaistai meitenei, kas uz tolaik izslavēto meža muzeju bija attriekusies kopā ar savu līgavaini, — sēdēja blakus šai smalkajai būtnei un acis no viņas kājām neatrāva.