attrūkt
attrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | attrūkstu | attrūkstam | attrūku | attrūkām | attrūkšu | attrūksim |
| 2. pers. | attrūksti | attrūkstat | attrūki | attrūkāt | attrūksi | attrūksiet, attrūksit |
| 3. pers. | attrūkst | attrūka | attrūks | |||
Pavēles izteiksme: attrūksti (vsk. 2. pers.), attrūkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: attrūkstot (tag.), attrūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: attrūktu
Vajadzības izteiksme: jāattrūkst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču vecis neklausījās, viņš bija attrūcis no Dovīda balss.
- Aizkaram attrūka gara lerpete.
- Kad irst sakars, attrūkst sauļu svars,
- Pat līdakai lobsteru ievajadzējās, bet pie laivas šī attrūka, jo tas bija pārpratums jebkurā gadījumā.
- Viņš pārlaida skatienu savai svētajai uniformai, norāva no tās attrūkušu zelta mežģiņu drisku, domās iegrimis, pagrozīja to pirkstos gan uz vienu, gan otru pusi, tad pasvieda sunim, kas, cerību pilns, to brītiņu apostīja, bet tad atstāja guļam un vīlies aizslāja projām. "