notrūkt
Lietojuma biežums :
notrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
2.Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
2.1.Pēkšņi apklust (par skaņu).
2.2.Pēkšņi izbeigties (parasti par domu, sapni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri