Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
gubīt
gubīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
Locīšana
1.Laupīt, slepeni vai ar varu atņemt.
2.Ar varu aizgādāt prom, nodzīt (augli).
4.Iznīcināt (dzīvību).
Avoti: KV, KiV