gubinis
gubinis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gubinis | gubiņi |
| Ģen. | gubiņa | gubiņu |
| Dat. | gubinim | gubiņiem |
| Akuz. | gubini | gubiņus |
| Lok. | gubinī | gubiņos |
Gubenis – neliela piebūve pie rijas vai kūts.
Stabili vārdu savienojumiKā gubinis.
- Kā gubinis apvidvārds — saka par liela auguma, pilnīgu, arī kuplās drēbēs saģērbušos cilvēku
Avoti: KnV