gūbīt
gūbīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | gūbīju | gūbījam | gūbīju | gūbījām | gūbīšu | gūbīsim |
2. pers. | gūbī | gūbījat | gūbīji | gūbījāt | gūbīsi | gūbīsiet, gūbīsit |
3. pers. | gūbī | gūbīja | gūbīs |
Pavēles izteiksme: gūbī (vsk. 2. pers.), gūbījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gūbījot (tag.), gūbīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gūbītu
Vajadzības izteiksme: jāgūbī
Saķert, sagūstīt.
Avoti: ME