izvalcēt
izvalcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvalcēju | izvalcējam | izvalcēju | izvalcējām | izvalcēšu | izvalcēsim |
| 2. pers. | izvalcē | izvalcējat | izvalcēji | izvalcējāt | izvalcēsi | izvalcēsiet, izvalcēsit |
| 3. pers. | izvalcē | izvalcēja | izvalcēs | |||
Pavēles izteiksme: izvalcē (vsk. 2. pers.), izvalcējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvalcējot (tag.), izvalcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvalcētu
Vajadzības izteiksme: jāizvalcē
1.Valcējot pilnīgi apstrādāt.
2.apvidvārds Izdejot (valsi).
3.apvidvārds Izdzīt, dzīt ārā.
Avoti: LLVV, ViV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iegūto maisījumu sajauca līdz mīklas veidīgam stāvoklim un pēc tam izvalcēja uz valčiem.
- Programmatūrā arī tika aprēķināts, kā fasāde būtu pareizi jāizvalcē, lai iegūtu nepieciešamos izliekumus.
- Tas vēl ir jāsterilizē, jāizvalcē, jāpārvadā un jāpierēķina peļņa.
- Dzirdēju šādu versiju , ka šādiem auto pie restaurācijas , visu šo spārnu un ko nu vēl tur ņem , nopūš ar smilšu strūklu , un vismaz uz ārējām detaļām , kuras nevar uzlikt jaunas , pielīmē vai vēl kā citādi dabū klāt plāni izvalcētu alvu . Ko
- Bet tur vēl vajag viņus precīzi izvalcēt kkādā virzienā lai nemet.