izvalbīt
izvalbīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvalbu | izvalbām | izvalbīju | izvalbījām | izvalbīšu | izvalbīsim |
| 2. pers. | izvalbi | izvalbāt | izvalbīji | izvalbījāt | izvalbīsi | izvalbīsiet, izvalbīsit |
| 3. pers. | izvalba | izvalbīja | izvalbīs | |||
Pavēles izteiksme: izvalbi (vsk. 2. pers.), izvalbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvalbot (tag.), izvalbīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvalbītu
Vajadzības izteiksme: jāizvalba
Valbot izgrozīt, sagriezt (acis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zem raksta bija karikatūra — cilvēks paceltām dūrēm, izvalbītām acīm.
- — Borisa izvalba acis, viņa pirksti drudžaini spaida galda malu.
- Izvalbītajos redzokļos ir kaut kas pa vidu starp naidu un riebumu.
- Izvalbījis redzokļus, piesardzīgi lūkojas apkārt, bet neko neredz.
- Palmas galotnē viņš uzzīmēja cūku ar lielām, izvalbītām acīm.