padzīt2
padzīt [padzīt] 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | padzīstu | padzīstam | padziju | padzijām | padzīšu | padzīsim |
| 2. pers. | padzīsti | padzīstat | padziji | padzijāt | padzīsi | padzīsiet, padzīsit |
| 3. pers. | padzīst | padzija | padzīs | |||
Pavēles izteiksme: padzīsti (vsk. 2. pers.), padzīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: padzīstot (tag.), padzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: padzītu
Vajadzības izteiksme: jāpadzīst
Mazliet, daļēji sadzīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Padzirdējis par dārznieku, Renē uz laiku padzina princesi no pils.
- Tāpat par speciālista apvainošanu no izlases bāzes tika padzīts Nikolā Anelka.
- Pēc ASV gaisa triecieniem Irākas spēki padzen islāmistus no Eifratas HES rajona
- 1878. gadā Krievijas impērijas armija padzen osmaņus no Bulgārijas pilsētas Plovdivas.
- Iepriekš kurdi no Menbižas ar ASV atbalstu padzina " Daesh".