Paplašinātā meklēšana
Meklējam padzīt.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (78):
- aizdzīt ratā (arī ellē) aizdzīt prom, padzīt
- aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem) aizdzīt, padzīt
- pasūtīt (aizsūtīt, biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda, ratā) aizdzīt, padzīt
- aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) aizdzīt, padzīt
- aizpujāt Aizdzīt, padzīt
- pabēdzināt Aizdzīt, padzīt
- tremt Aizdzīt, padzīt
- aiztriekt ratā aizdzīt, padzīt, dzīt projām
- aizdzīt Aizraidīt; padzīt
- aizstīdīt Aiztriekt, padzīt
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
- nourrāt ar "urrā" saucienu padzīt runātāju no katedras
- uzbrukt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- uzklupt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
- uzkrist ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
- aizdūlēt ar dūlāju kvēpinot padzīt
- izdzīt ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt
- mādīt ar kaunu padzīt
- aizmentēt ar menti padzīt prom
- izpuijāt ar varu padzīt
- izraidīt ar varu padzīt, aizdzīt
- izmest uz ielas (kādu) atbrīvot, padzīt (biežāk no darba)
- atdzīdināt atkārtoti aizdzīt, padzīt
- iedot vilka pasi atlaist no darba; padzīt, atraidīt
- attramdīt baidot padzīt
- attrenkāt baidot padzīt
- pabaidēt Baidot padzīt
- kā suni bez žēlastības, cilvēka necienīgi (nošaut, nosist, padzīt, aprakt)
- bidināt Biedēt, padzīt
- aizdziedāt Dziedot padzīt
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas
- triekt pie velna dzīt projām, padzīt
- vaņķēt Dzīt projām, padzīt
- pasūtīt pie joda dzīt projām, padzīt (kādu)
- uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
- Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā
- izvaņķīt Izdzīt, padzīt
- izķuidīt Izdzīt, padzīt, iztrenkt, izdabūt ārā; izmest
- izdaņgināt Izlikt no dzīvokļa, padzīt no dzīvesvietas
- izrūcināt Izrūcināt māju ar lāci - padzīt ļaunumu no mājas, kur ļaudis dzīvojuši naidā, izvadājot pa to rūcošu lāci
- izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes)
- aizklaigāt Kliedzot padzīt
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm
- izpucināt Kūdot suni aizdzīt, padzīt
- ķič lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu
- ķic lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu
- ķiz lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu
- aizmētāt Metot padzīt
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt
- aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt
- nourdīt nobiedēt, aizbaidīt, padzīt
- līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
- uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- triekt ellē (kādu) padzīt
- patriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli) padzīt, aizdzīt
- izvadīt (arī pavadīt) ar kruķi padzīt, izraidīt (kādu, parasti lielās dusmās)
- pavadīt (arī izvadīt) ar kruķi padzīt, izraidīt (kādu, parasti lielās dusmās)
- aizlecināt padzīt, likt aizlēkt projām
- izzudināt Pazudināt, padzīt, iznīcināt, izskaust
- aizsmirdināt Piesmirdināt; padzīt ar smaku
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt
- parādīt, kur mūrnieks sienā caurumu atstājis raidīt projām, padzīt
- parādīt durvis (kādam) raidīt projām, padzīt; atraidīt
- izsviest pa durvīm (kādu) rupji aizraidīt projām, padzīt
- aizraidīt uz elli (retāk pekli) Rupji padzīt
- sadrausmēt Sabārt, iebiedējot padzīt
- kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts
- ust Sauciens, ko lieto, lai atbaidītu, padzītu cūku
- furņīt savienojumā ar ārā: censties dabūt ārā; izdzīt, padzīt
- aizsunīt Sunījot padzīt, padzīt kā suni
- aizsprauslāt Šņācot, šķaudot, sprauslājot aizdzīt, padzīt
- dabūt vilka pasi tikt atbrīvotam no darba, no kādiem pienākumiem; tikt padzītam, atraidītam
- izlidot tikt izslēgtam (no mācību iestādes); tikt atlaistam (no darba); tikt padzītam (no kurienes)
- aptriekt Triecot padzīt kam apakšā
- vendi viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā
- atdzīties Vienam otru padzīt
- aizjendzēt Zobojot padzīt
padzīt citās vārdnīcās:
MLVV