aizsprauslāt
aizsprauslāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsprauslāju | aizsprauslājam | aizsprauslāju | aizsprauslājām | aizsprauslāšu | aizsprauslāsim |
| 2. pers. | aizsprauslā | aizsprauslājat | aizsprauslāji | aizsprauslājāt | aizsprauslāsi | aizsprauslāsiet, aizsprauslāsit |
| 3. pers. | aizsprauslā | aizsprauslāja | aizsprauslās | |||
Pavēles izteiksme: aizsprauslā (vsk. 2. pers.), aizsprauslājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsprauslājot (tag.), aizsprauslāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsprauslātu
Vajadzības izteiksme: jāaizsprauslā
1.Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
2.apvidvārds Šņācot, šķaudot, sprauslājot aizdzīt, padzīt.
Avoti: LLVV, KiV, ME